Dienas ziņas

Pārapbedī Krievijas impērijas armijas karavīrus

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Nodokļu piedāvājums uzlabots

Ekonomists: IIN atvieglojumu celšana nepalīdzēs vecākiem ar zemām algām

Nodokļu izmaiņās solis pareizā virzienā. Tā koalīcijas pirmdien, 31. augustā, apspriesto piedāvājumu samazināt darbaspēka nodokļus vērtēja ekonomisti. Ar nodokļu sloga pieaugumu gan joprojām jārēķinās nestandarta režīmiem, jo valdība nav atkāpusies no idejas ieviest minimālās sociālās iemaksas visiem strādājošajiem. Iecere celt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus gan nepalīdzēšot vecākiem ar zemām algām.

ĪSUMĀ: 

  • LTV: Sociālo iemaksu samazināšana budžeta ieņēmumus samazinātu par 75,5 miljoniem eiro.
  • Tikpat budžets iegūtu, ja ieviestu minimālās sociālās iemaksas visiem nodokļu režīmiem.
  • Minimālā sociālā iemaksa visiem strādājošajiem plānota 180 eiro apmērā.
  • Pagaidām nav atbildes, ko darīt, ja pašnodarbinātais pelna mazāk vai tikai nedaudz vairāk. 
  • Piedāvā neapliekamo minimumu piemērot lielākām algām; tas maksātu 41 miljonu eiro.
  • Latvijas Bankas ekonomists: atvieglojumu celšana nepalīdzēs vecākiem ar zemām algām.
  • Ekonomists Āboliņš: Jaunais nodokļu piedāvājums ir labāks par iepriekšējo.
  • Valdības plāni nodokļu jomā satrauc pašvaldības, jo saruktu to ieņēmumi.
  • LTV: Piedāvājums pašvaldību ieņēmumus samazinātu par 104,6 miljoniem eiro.

Iepriekš Finanšu ministrija (FM) rosināja sociālās iemaksas palielināt, lai rastu vairāk naudas veselības aprūpei, taču tagad valdība grasās doties pretējā virzienā – sociālās iemaksas par procentpunktu samazināt. Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošie FM aprēķini liecina, ka valsts budžeta ieņēmumus tas samazinātu par 75,6 miljoniem eiro, savukārt aptuveni tikpat budžets iegūtu no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas visiem nodokļu režīmiem.

"Tas ir tas, ko mēs varam atļauties. Ja mēs ieviešam šīs obligātās sociālās iemaksas, ka visi strādājošie maksā vienlīdz lielus vai mazus nodokļus, tad mēs varam atļauties arī samazināt sociālās iemaksas. Protams, ka konkurētspēja veidojas no šādām detaļām, salīdzinoši it kā nelieliem skaitļiem, bet tie ir būtiski uzņēmējiem, kuri domā, vai investēt vienā vai otrā valstī," klāstīja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība").

Minimālās sociālās iemaksas nozīmē, ka visiem strādājošajiem mēnesī būs jāmaksā aptuveni 180 eiro par sociālo apdrošināšanu. Ko darīt, ja pašnodarbinātais pelna mazāk vai tikai nedaudz vairāk, atbildes pagaidām nav.

Vienlaikus Dālderis uzsvēra, ka lielai daļai pašnodarbināto ir arī pamatdarbs, un tādā gadījumā minimālās sociālās iemaksas no papildu ienākumiem jāmaksā nebūtu.

Vēl FM piedāvā neapliekamo minimumu piemērot lielākām algām. Tagad augstākais slieksnis ir 1200 eiro, taču ministrija iesaka robežšķirtni celt līdz 1800 eiro. Tas valsts budžetam izmaksātu aptuveni 41 miljonu eiro.

"Piedāvātās pārmaiņas darbaspēka nodokļu slogu Latvijā piebīda tuvu pārējo Baltijas valstu līmenim, līdz ar to šis izaicinājums zināmā mērā tiek risināts," vērtēja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Samazināt darbaspēka nodokļus valdību mudināja Latvijas Banka. Tās ekonomists Vilerts stāstīja, ka jaunais valdības virziens esot pareizs, tomēr atvieglojumu celšana nepalīdzēšot vecākiem ar zemām algām, kuri jau tagad no IIN ir atbrīvoti apgādājamo dēļ.

"Mēs zinām, ka pašlaik jau tā ir aktuāla problēma, proti, strādājošie ar apgādībā esošām personām ne vienmēr var izmantot visus tām pieejamos nodokļu atvieglojumus. Diferencētā neapliekamā minimuma augšējās robežas celšana šo problēmu saasinās vēl vairāk," uzskata Latvijas Bankas ekonomists.

Vilerts arī uzsvēra, ka investīciju piesaistē nodokļu slogs ir tikai viens no faktoriem. Uzņēmējiem svarīga ir arī veselības aprūpes kvalitāte, tiesiskā vide un citi kritēriji.

Ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka Latvijas konkurētspēja pēc izmaiņām būtiski nepieaugs, tomēr arī viņš uzskata, ka jaunais piedāvājums ir labāks par iepriekšējo.

"Jautājums, cik ļoti tas ietekmē kaut kādas investīcijas vai spēju konkurēt eksporta tirgos, ir varbūt nedaudz cits, jo tās izmaiņas tomēr nav ārkārtīgi lielas, bet tās noteikti palīdz, it īpaši šādā situācijā, kad ekonomika ir sabremzējusies, ir kritums Covid-19 šoka dēļ," sprieda Āboliņš.

Par izmaiņām nodokļos valdība spriedīs trešdien, 2. septembrī. Tā kā jāgroza likumi, savs akcepts būs jādod arī Saeimai.

Valdības plāni satrauc pašvaldības, kurām paredzēts ievērojami samazināt ienākumus. Proti, koalīcija vienojusies par pieciem procentpunktiem samazināt pašvaldību daļu no IIN, lai palielinātu algas mediķiem un skolotājiem.

LTV rīcībā esošie aprēķini liecina, ka kopumā piedāvājums pašvaldību ienākumus samazinātu par 104,6 miljoniem eiro.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis uzsvēra, ka samazinājums ir nesamērīgs, it īpaši tāpēc, ka pašvaldībām izdevumi nākamgad pieaugs.

"Apmēram 50 miljoni eiro GMI [garantētajam minimālajam ienākumam] un dzīvokļa pabalstam, minimālā mēneša darba alga palielinās, ļoti daudz cilvēku saņem minimālo algu, kas strādā no budžeta finansētās [iestādēs], pedagogu atalgojums pirmsskolas izglītībā... [..] Ja jau tiek samazināti [ieņēmumi], tad būtu jāparedz arī kompensācija no valsts puses," uzskata Kaminskis.

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis Daira Zīle
Kaminskis Latvijas Radio pauda pārliecību, ka pašvaldības ar šādu līdzekļu samazinājumu nespēs saimniekot, kā līdz šim, tāpēc būtu nepieciešamas kompensācijas, taču dotācijas nebūtu pareizais veids, jo par dotācijām jālemj katru gadu, kas nav pareizi. Viņš norādīja, ka pašvaldībām jābūt pašpietiekamām un jāspēj plānot ilgtermiņā, tāpēc jābūt stabiliem ieņēmumiem, “dotācijām jābūt mazākām un savai naudai lielākai”.

Kaminskis informēja, ka sarunas ar Finanšu ministriju vēl turpināsies nākamnedēļ.

Viņš kritizēja premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") teikto, ka pašvaldībām naudas trūkumu kompensēs Eiropas Savienības finansējums, jo to nevar izmantot ikdienas tēriņiem. Finanšu ministra padomnieks Dālderis stāstīja, ka valsts varētu piešķirt pašvaldībām dotācijas, taču vispirms esot jāsaprot, cik naudas zaudēs katra pašvaldība atsevišķi.

KONTEKSTS:

FM rosinājusi vairākas izmaiņas gan darbaspēka, gan citos nodokļos, kas veselības aprūpes finansēšanai nākamgad dotu papildu 180,8 miljonus eiro. Galvenokārt naudu plānoja iegūt no IIN pārdales, kas būtiski samazinātu pašvaldību ieņēmumus. Vēl nodokļi pieaugtu dažādos nestandarta režīmos strādājošajiem. Nodokļu izmaiņas plānots ieviest trīs posmos – laikā no 2021. līdz 2023. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti