Lielāka ģeopolitiskā nenoteiktība, tieša un netieša ietekme no Krievijas ieviestā pārtikas preču embargo un lēnāka, nekā gaidīts, mājsaimniecības patēriņa izaugsme šī gada pirmajā pusē iezīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi Latvijā 2014.-2015.gadā. „Swedbank” ekonomisti koriģējuši lejup iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi uz 2,5% 2014.gadā un 2,6% 2015.gadā (aprīļa prognozē attiecīgi 3% un 3,5%).
Krievijas pašreizējais embargo ietekmē salīdzinoši mazu Latvijas uzņēmumu daļu: lauksaimniekus (galvenokārt piensaimniekus), daļu pārtikas ražotāju un pārvadātājus (galvenokārt autopārvadātājus). Tiešais embargo skarto produktu eksports uz Krieviju veido tikai 0,5% no Latvijas kopējā preču eksporta, turklāt ir ļoti maz ticams, ka šis eksporta apjoms pazudīs pilnībā, jo uzņēmumi meklēs gan jaunus tirgus, gan apkārtceļus, kā turpināt pārdot preces Krievijas tirgū.
Krievijas embargo netieši ietekmē vēl 4,6% no kopējā Latvijas preču eksporta, ko pārdodam ES 28 dalībvalstīs. Palielinoties šo produktu piedāvājumam Eiropā, konkurence pieaugs, nospiežot cenas. Kopējā ietekme uz Latvijas eksporta apjomiem gan, visticamāk, būs salīdzinoši maza - sagaidāms, ka eksports nākamajos gados augs, lai arī ievērojami lēnāk, nekā prognozēts iepriekš. Tas, ko zaudēs Krievijā, ar uzviju tiks atgūts citos tirgos.
Nākamajos pāris gados mājsaimniecību patēriņš joprojām būs ekonomikas izaugsmes galvenais dzinējspēks. Patēriņa cenu inflācija šogad bijusi ļoti zema un sagaidāms, ka rudenī cenas uz leju vēl vairāk spiedīs produktu lielāks piedāvājums Eiropas tirgū, kas būs saistīts ar Krievijas embargo. Tādēļ vidējā patēriņa cenu inflācija šogad būs tikai 0,8% un 2,5% 2015.-2016.gadā.
Lai arī uzņēmumi, visticamāk, kļūs piesardzīgāki, šā gada pirmajā pusē algu kāpums ir bijis straujš, un gadā vidējā neto alga augs par aptuveni 8%. Daļa no šī palielinājuma ir gan minimālās algas kāpuma, gan nodokļu samazinājuma dēļ. 2015.gadā neto algas augs par 5,5%, bet 2016.gadā par 6,5%.
Lēnāka ekonomikas izaugsme nozīmē arī lēnāku nodokļu ieņēmumu kāpumu. Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts nākamajos pāris gados varētu būt nedaudz lielāks, nekā pašlaik noteikts vidēja termiņa budžeta plānā, bet tas neradīs draudus fiskālai ilgtspējai.
Paredzams, ka darbaspēka nodokļu slogs turpinās mazināties, lai arī tas, ļoti iespējams, var izpausties kā palielinājums neapliekamajam minimumam un/vai nodokļu atvieglojumi par apgādājamiem, nevis kā patlaban likumā noteiktais iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazinājums.
Tikmēr jau tā vājo Krievijas ekonomiku vēl vairāk vājina Krievijas-Ukrainas konflikts; ASV, ES un citas valstis ir paplašinājušas sankciju loku pret Krieviju, ietverot arī finanšu tirgus. „Swedbank” ekonomisti sagaida, ka Krievija tomēr ieslīdēs recesijā, banku finansējums kļūs grūtāk pieejams un dārgāks, investīcijas saruks, inflācija būs strauja un mazinās mājsaimniecību pirktspēju. Krievijas ekonomika ir strukturāli vāja un pārāk atkarīga no izejvielu eksporta.
„Ja jūs domājat par jaunu ražošanas jaudu investīcijām, tad Krievija noteikti nebūs jūsu mērķa tirgus. Krievija viennozīmīgi tuvākajā laikā neaugs, tā augs ļoti lēni, pieprasījums veidosies ļoti lēni, kā arī investīciju riski augs. Mēs redzam, ka politiskie riski aug, likuma vara tur ir vāja, līdz ar to ja domājat par jaunām ražošanas jaudām, tad domājat par citiem tirgiem. Skatieties uz tirgiem, kas ir politiski stabili,” iesaka „Swedbank” galvenais ekonomists Kārlis Kazāks.
Vienlaikus “Swedbank” neizslēdz negatīvu ekonomikas attīstības scenāriju. Pie tā varētu novest tālāka savstarpējo sankciju pastiprināšana, ja Krievija turpinās destabilizēt polistisko situāciju Ukrainā. Šādā gadījumā bankas analītiķi Latvijas ekonomikai prognozē recesiju. Tiesa, šādu notikumu attīstības scenāriju bankas pārstāvji vērtē ar 20% iespējamību.
