Vienlaikus viņi pievērš uzmanību, ka par spīti neviennozīmīgajai reakcijai Baltijas valstīm būs jāatgriežas pie diskusijām par iespējamajām pārmaiņām nodokļu sistēmā.
Krievijas ekonomika šogad piedzīvos recesiju, kas galvenokārt ietekmēs mājsaimniecību patēriņu un bezdarba līmeni valsti, tomēr viens no nozīmīgākajiem riskiem, kas skar arī Baltijas valstis - rubļa devalvācija - vismaz šobrīd Krievijai ir gājis secen. Šādas atziņas pauž „Swedbank” ekonomisti, analizējot Baltijas un globālās ekonomikas attīstības tendences.
Par spīti negatīvajām tendencēm Krievijas ekonomikā un arī izaugsmes kritumam Igaunijā, „Swedbank” ekonomists no Igaunijas Tenu Mertsina nākamgad paredz mēreni pozitīvas tendences visās Baltijas valstīs.
„Izaugsmes rādītāji nākamgad būs labāki visās Baltijas valstīs. IKP izaugsme palēnināsies šogad, bet atkal paātrināsies nākamgad. Bezdarbs samazināsies, bet tas nenotiks ātri, un ir jārēķinās arī to, ka reālais algu pieaugums nākamgad palēnināsies,” norādīja Mertsina.
„Swedbank” pētnieku uzmanības lokā nonākusi arī diskusija par iespēju Latvijā palielināt nodokļus - bankas ekonomisti iespēju, ka Latvijai šāds lēmums būs jāpieņem, vērtē kā visai ticamu.
Tomēr bijušais premjers, nule Eiropas Parlamentā ievēlētais Valdis Dombrovskis („Vienotība”) pievērš uzmanību tam, ka viedoklis par Latviju kā par zemu nodokļu valsti nav vērtējams viennozīmīgi.
„Ja mēs lūkojamies uz mūsu nodokļu sistēmu - jā, mums ir viena no zemākajām nodokļu nastām Eiropas Savienībā. Bet ja mēs palūkojamies uz darba spēka nodokļiem zemāk atalgotajiem strādājošajiem, mums ir relatīvi augsta nodokļa nasta. Un dažas iniciatīvas jau ir uzsāktas, ieskaitot neapliekamā minimuma palielināšanu un atvieglojumu par apgādājamajiem, kas skāra tieši iedzīvotāju ar zemākiem ienākumiem nodokļu nastas samazināšanu. Bet es uzskatu, ka mums tas jādara fokusētākā veidā,” sacīja Dombrovskis.
Arī Lietuva ir valsts, kurā kopējā nodokļu nasta ir samērā zema, tomēr tur šobrīd plašāku diskusiju par nodokļu paaugstināšanu nav bijis, jo politiķi drīzāk ir noskaņoti pret to. „Swedbank” ekonomists no Lietuvas Nerius Mačulis arī pievērš uzmanību, ka statistika par nodokļu lielumu vienmēr atspoguļo objektīvās atšķirības starp dažādām valstīm.
„Mēs uzskatām, ka īstermiņā tas nav slikti - kamēr valdības iepirkumi un tēriņi nav pietiekami caurspīdīgi un efektīvi, jūs nevēlaties tādu līdzekļu pārdali kā Dānijā vai Zviedrijā. Tāpēc šobrīd viss, šķiet, strādā. Tomēr daļēji ir jārēķinās, ka atšķirības veido arī nodokļu nastas statistiskās aprēķināšanas principi - piemēram, Lietuvā ar ienākuma nodokļiem netiek apliktas pensijas, bet tās tiek apliktas daudzās Eiropas valstīs. Un, ja Lietuvā tās tiktu apliktas ar nodokļiem, tad statistiski valsts nodokļu nasta būtu augstāka,” skaidroja Lietuvas ekonomists.
Eksperti gan ir vienisprātis - pārmaiņām nodokļu sistēmā būs nepieciešams panākt vienotu izpratni sabiedrībā par to, cik lielā mērā būtu pieļaujama publiskā sektora izdevumu palielināšana un cik lielu nodokļu nastas pieaugumu sabiedrība ir gatava pieņemt.
