Dienas notikumu apskats

«Spēlmaņu nakts» balvas par mūža ieguldījumu saņems Māra Zemdega un Gunārs Placēns

Dienas notikumu apskats

LR korespondente Ella Semjonova par prezidenta tikšanos ar partijām

Ekonomiskā izaugsme eirozonā kļuvusi ievērojami lēnāka

Ekonomiskā izaugsme eirozonā kļuvusi ievērojami lēnāka

Ekonomiskā izaugsme eirozonā šā gada trešajā ceturksnī ir kļuvusi ievērojami lēnāka. Par to liecina jaunākie "Eurostat" dati. Izaugsmes samazinājumu galvenokārt veicinājusi ekonomiskā stagnācija Itālijā, kā arī neskaidrība par tās nākamā gada budžetu. Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) prognozē, ka situācija līdz gada beigām vēl var mainīties.

Ziņas par 19 valstu lielās eirozonas ekonomisko izaugsmi šā gada trešajā ceturksnī ir izraisījušas vilšanos, jo uzrādītie dati ir sliktāki, nekā sākotnēji prognozēja analītiķi. "Eurostat" publiskotā informācija liecina, ka pēc iepriekšējos trijos mēnešos piedzīvotā 0,4% lielā kāpuma, trešajā ceturksnī izaugsme bijusi vairs tikai 0,2%. Arī gada griezumā izaugsme ir palēninājusies līdz 1,7% iepriekš prognozēto aptuveni 2% vietā.

Lai arī "Eurostat" nesniedz atsevišķus datus par situāciju dalībvalstīs, pirms šīs informācijas publiskošanas savu ziņojumu bija publicējusi arī Itālijas statistikas aģentūra. Tās dati liecina, ka Itālijas izaugsme ir apstājusies.

Šī ir vēl viena sarūgtinoša ziņa jaunajai valdībai, kura vēl pirms kāda laika samazināja valsts izaugsmes prognozes, izpelnoties arī kredītreitingu aģentūras "Moody's" reitinga samazinājumu.

Kā aģentūrai "France Press" norādījis bankas ''ING'' vecākais ekonomists Berts Kolijns, šī ir pirmā reize četru gadu laikā, kad Eiropas trešā lielākā ekonomika ir sākusi stagnēt. Šī situācija pilnīgi noteikti neveicinās Romas sarunas ar Briseli par Itālijas nākamo budžetu, kas atdots atpakaļ pārskatīšanai.

Pēc Kolijnsa vārdiem, lielu ietekmi uz izaugsmes rādītāju kritumu ir atstājusi arī sitācija autobūves tirgū, īpaši Vācijā. Tas saistīts ar dažādiem testiem, kas jaunajiem automobiļiem tiek veikti jauno kaitīgo izmešu emisijas kvotu dēļ. Taču stāvoklis Itālijā radot nopietnākās bažas.

Tikmēr raidsabiedrība BBC ziņo, ka jaunie dati par izaugsmes apstāšanos ir pamudinājuši Itālijas vadību atkal sākt runāt par savu izdevumu palielināšanu nākamā gada budžetā. Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte sociālajā tīklā "Facebook" jau paziņojis, ka jādodas uz priekšu ar pilnu jaudu.

Kompānijas "Pantheon Macroeconomics" vecākais eirozonas ekonomists Klauss Vistesens BBC norādījis, ka Itālijas pozīcija ir saprotama – laikā, kad izaugsme ir apstājusies, Roma vēlēsies īstenot apjomīgus fiskālās stimulēšanas pasākumus.

Tikmēr Eiropas Komisijas jaunākie dati liecina, ka jau desmito mēnesi pēc kārtas ir samazinājies arī iedzīvotāju ekonomiskais noskaņojums.

Savukārt, kā paziņojis ECB prezidents Mario Dragi, eirozonas grumbuļainais 2018.gada ceļš vēl nebūt nav beidzies. Pēc viņa vārdiem, ievērojami draudi nāk gan no Itālijas budžeta cīņām, gan no iespējamiem plaša mēroga globālās tirdzniecības strīdiem. Papildus neskaidrībai par investīciju nākotni patērētāju uzticību var iedragāt arī augošās naftas cenas. Dragi norādījis arī, ka vājie ekonomiskās izaugsmes rādītāji un uzticības kritums neliecina par to, ka drīzumā būtu gaidāma kāda strauja augšupeja.

Aģentūras "Bloomberg" aptaujātie eksperti pieļauj, ka pašreizējā situācijā arī pašai ECB, visticamāk, decembrī, nāksies samazināt savas izaugsmes prognozes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti