Ministrs tikās ar Vācijas parlamenta Ekonomikas un enerģētikas komitejas deputātiem un Vācijas industrijas apvienības (BDI) pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Krievijas - Ukrainas krīzes iespējamo ietekmi un Latvijas un visa reģiona enerģētisko neatkarību. Vjačeslavs Dombrovskis informēja Vācijas parlamenta locekļus par iespējām risināt starpsavienojumu kapacitātes jautājumu, kā arī veidot, iespējams, reģionālas nozīmes gāzes krātuvi izmantojot Dobeles pazemes krātuves potenciālu.
"Iespējams, ir laiks atcerēties par unikālo zemes dzīļu iespēju Dobelē - šī gāzes krātuve varētu kalpot kā reģionālās nozīmes gāzes avots un risināt enerģētiskās neatkarības problēmu," uzsver ekonomikas ministrs.
Vjačeslavs Dombrovskis tikās arī ar Vācijas Kancleres Angelas Merkeles biroja ekonomiskās direkcijas vadītāju profesoru Larsu Henriku Rēleru. Arī šīs sarunas galvenā tēma bija enerģētiskās neatkarības jautājumi un iespējas izmantot Dobeles gāzes krātuves potenciālu, nodrošinot stratēģiskos gāzes krājumus un alternatīvo piegādi visam reģionam.
Kā zināms, 2011.gadā Latvijā tika pabeigts TEN-E programmas (ES programma) ietvaros finansēts pētījums par iespējām attīstīt pazemes gāzes krātuvi Dobelē, kas apliecina, ka Dobeles pazemes dabasgāzes krātuve varētu kļūt par lielāko Eiropā un tā gāzes glabāšanai ir piemērota gan ģeoloģiski, gan ekonomiski. Aplēses liecina, ka šīs gāzes krātuves kopējā ietilpība varētu būt ap 10 miljardiem m3 dabasgāzes, no kuriem 5 miljardi m3 bufergāzes. Salīdzinājumam, Inčukalna pazemes gāzes krātuves lielākā kapacitāte ir aptuveni 4,47 miljardi m³, no kuriem 2,32 miljardi m³ ir aktīvā jeb regulāri izsūknējamā dabasgāze.
Tāpat Vjačeslavs Dombrovskis ar uzrunu uzstājās arī konferences „East forum Berlin” diskusiju panelī „Atziņas, kas gūtas veicot uzņēmējdarbību ārpus robežām: ārvalstu tiešo investīciju attīstība un izaicinājumi”.
