Viņš norādīja, ka pašlaik nav zināms, vai MTG Baltijas valstu raidorganizāciju biznesa pārdošanas darījums ir noslēdzies. Tādēļ ir iespējami divi ceļi – ja darījums tiks noslēgts pēc attiecīgo likumu grozījumu pieņemšanas Saeimā, tad darījumam būs jālūdz valdības atļauja.
Savukārt, ja darījums līdz attiecīgo likumu grozījumu pieņemšanai jau būs noslēgts, tad valdība tik un tā, visticamāk, vērtēs to, vai MTG Baltijas mediju biznesa jaunie īpašnieki atbilst nacionālās drošības prasībām.
Ja MTG Baltijas mediju biznesa jaunie īpašnieki tām nekvalificēsies, tad "valdība galējā scenārija gadījumā var lūgt kapitāldaļas pārdot", teica Ķirsis.
MTG Baltijas raidorganizāciju īpašnieku maiņa skatītājiem var nozīmēt nepieciešamību mainīt ieradumus ne tikai ziņu, bet arī izklaides saturā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" lēsa laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls. "Būt viena liela mediju konglomerāta sastāvdaļā, kā tas ir MTG gadījumā, nozīmē konkrētu saturu, ko viņi vienkārši dabū, jo ir MTG sastāvdaļa. Izejot no turienes laukā, šī nabassaite pārtrūkst."
Tāpat būtiski būs tas, vai jaunais īpašnieks vēlēsies saglabāt visus kanālus, kas līdz šim bija zem MTG Latvijā. Uz satura dažādības riskiem norāda arī Latvijas Universitātes sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Visvaldis Valtenbergs.
Viņš arī vērš uzmanību uz jautājumu par mediju īpašnieku ietekmi uz saturu: "Centrālās un austrumu Eiropas valstīs, tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā, ir problēmas – īpašnieki privātajos medijos mēdz būt diezgan… maigi ievirzoši, ieinteresēti attiecībā uz saturu."
Tāpēc pašlaik, kad nav skaidrības par notiekošo privāto mediju sektorā, būtu jāstiprina sabiedriskie mediji, uzskata Valtenbergs.
Par komerctelevīzijām atbildīgā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka padomei vēl nav oficiālās informācijas par MTG biznesa pārdošanu, un pagaidām NEPLP nevar izdarīt nekādus secinājumus, īpaši tāpēc, ka darījumam vēl jāsaņem valsts institūciju piekrišana.
Taču padomei nav lielas lomas un tā nevar ietekmēt šo darījumu, bet padomei ir jāsaprot, kā tas var ietekmēt tirgu un mediju telpu, norādīja Līdaka. Lielāka loma būs Konkurences padomei, vērtējot, kā īpašnieku maiņa var ietekmēt tirgu, uzsvēra Līdaka.
Viņa gan norādīja, ka ne tikai Baltijā, bet visā globāla mediju telpā ir tendence, ka tehnoloģisko platformu turētāji uzskata saturu par būtisku biznesa daļu, tāpēc notiek satura ražošana un pirkšana.
Arī telekomunikāciju eksperts Juris Kaža raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka telekomunikāciju uzņēmumi ienākuši satura tirgū, to dara gan TELE2, gan “Latvijas Mobilais telefons”, un Latvijā tikai “Bite” to nav darījusi līdz šim. Un arī televizori kļūst par tādu lielu mobilo aplikāciju ierīci, kas ļauj skatīties dažādu saturu, kas ir aplikācijās, tāpēc šis solis ir loģisks.
Ņemot vērā darījuma vērienu, tas saskaņojams arī Konkurences padomē, bet līdz šim vakaram dokumentus padome vēl nebija saņēmusi, atklāja tās pārstāve Paula Vilsone.
Prakse skaļi izziņot darījumu, bet to īstenot tikai krietni vēlāk, gan nav jaunums, kam piemērs ir arī nesenā komercbanku apvienošanās. Tomēr, iespējams, MTG rīkojusies lielā steigā, jo Saeima tikpat steidzīgi pieņemšanai nākamajā nedēļā virza likuma grozījumus, kas turpmāk šādos gadījumos pārdošanas atļauju liks prasīt Ministru kabinetam. Tas saistīts ar nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību darījumiem.
Jau ziņots, ka Zviedrijas mediju koncerns MTG savu raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs starptautiskajai pārdevis ASV investīciju kompānijai "Providence Equity Partners". Darījums ietver 100% biznesa daļu pārdošanu par 115 miljoniem eiro. Darījums pilnībā noslēgsies tikai pēc vietējo uzraugošo iestāžu apstiprinājuma
Tāpat vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 16. martā, pirmajā lasījumā atbalstīja EM sagatavotos un steidzamības kārtā virzītos Nacionālās drošības likuma un Komerclikuma grozījumus, kas dotu tiesības Ministru kabinetam apturēt nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību pārdošanu. Likuma grozījumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt nākamnedēļ.
Par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām likumā paredzēts noteikt elektronisko sakaru komersantus ar būtisku ietekmi tirgū, raidošos medijus, kā arī enerģētikas uzņēmumus – dabasgāzes infrastruktūras komersantus un elektrības un siltumenerģijas ražotājus.
Likums noteiks, ka šiem uzņēmumiem būs jāprasa atļauja Ministru kabinetam par izmaiņām īpašnieku rindās. Tāpat uzņēmumiem valdībai būs jānodod informācija par akcionāriem, biedriem un patiesā labuma guvējiem.
Valstij nevēlamiem dalībniekiem valdība varēs lūgt atbrīvoties no savām daļām, kā arī liegt balsstiesības uzņēmuma pārvaldībā.
