Dienas notikumu apskats

Deputāti darbu pie valsts budžeta apstiprināšanas turpinās ceturtdien

Dienas notikumu apskats

Ornitologu ieskatā kompromisi mežu ciršanas noteikumos lielākoties nav panākti

Eiropas Komisija atzīst Latvijas nākamā gada valsts budžetu par atbilstošu ES prasībām

EK pozitīvi novērtē Latvijas 2018.gada budžeta projektu

Latvijas budžets kopumā atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām. Tā trešdien, 22. novembrī, paziņoja Eiropas Komisija (EK), izvērtējot valdības iesniegto valsts budžeta projektu nākamajam gadam.

 

Par spīti sākotnējām bažām, ka nodokļu reforma radīs pārāk lielu robu nākamā gada budžetā un līdz ar to liks EK ierindot Latviju slikto piemēru sarakstā, valdībai otrajā pusgadā šos riskus ir izdevies novērst. Tas arī bija viens no diviem galvenajiem faktoriem, kas lika EK atzīt, ka nākamā gada budžets atbilst eirozonas prasībām, sacīja EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

“Pirmais, ka valdība ir veikusi pasākumus, kas mazinātu nodokļu reformas negatīvo fiskālo ietekmi. Un otrais, ka valdība ir vērsusies Eiropas Komisijā, iepriekš lūdzot piešķirt fleksibilitāti saistībā ar strukturālo reformu klauzulu attiecībā uz veselības aprūpes reformām. Un šī elastība no Eiropas Komisijas puses arī ir piešķirta. Ņemot vērā šos faktorus, ir secināts, ka Latvijas budžets, līdzīgi kā citām valstīm, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem," norādīja Dombrovskis.

Tomēr ir viens jautājumus, kuram Brisele šoreiz pievērsa īpašu uzmanību. Tas ir apstāklis, ka algas Baltijā aug straujāk nekā ekonomikas produktivitāte. To pasvītroja finanšu un nodokļu komisārs Pjērs Moskovisi.

“Šīs dienas ziņojumā mēs cita starpā aicinām pievērst uzmanību arī darbaspēka izmaksu pieaugumam kontekstā ar produktivitāti Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā," norādīja Moskovisi.

Kā norāda EK, kopumā Eiropas ekonomikā ir sākušies labie laiki. Tomēr arī šajā periodā ir būtiski atcerēties, ka tas nav mūžīgi. Tādēļ valdībām visās valstīs ir jāturpina īstenot dažādas reformas, kas padarīs ekonomiku stiprāku un izturīgāku pret nākamajiem triecieniem.

Viens no Latvijas izaicinājumiem ir panākt tā dēvēto iekļaujošo izaugsmi, kuras augļus spētu sajust pēc iespējas vairāk cilvēku. Tāpat, ņemot vērā, ka tuvākajos divos gados tiek prognozēta salīdzinoši augsta ekonomiskā izaugsme, ir svarīgi, lai budžeta deficīts tiktu pakāpeniski samazināts. Nākamgad tas būs 1% no IKP, kas ir diezgan zems rādītājs, salīdzinājumā ar vairumu ES valstu.

“Pozitīvi vērtējams, ka valdība ir veikusi koriģējošos pasākumus, lai mazinātu nodokļu reformas negatīvo fiskālo ietekmi, saglabājot budžeta deficītu ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Gan šogad, gan nākošgad Latvijā tiek prognozēta samērā strauja ekonomikas izaugsme, attiecīgi – 4,2% un 3,5% apmērā, tāpēc ir svarīgi turpmākajos gados samazināt budžeta deficītu,” pauda Dombrovskis.

Trešdien EK noteica arī ekonomiskās politikas prioritātes nākamajam gadam – investīciju veicināšana, strukturālas reformas konkurētspējas nostiprināšanai un atbildīga fiskālā politika.

“Īstenojot ekonomisko politiku, ir svarīgi nodrošināt sociālo taisnīgumu un iekļaujošu izaugsmi. Minētās politikas prioritātes pilnā mērā ir aktuālas arī Latvijai,” pauda Dombrovskis.

Savukārt raksturojot situāciju Eiropas Savienībā kopumā, Dombrovskis norādīja, ka, neraugoties uz visām iepriekšējo gadu reformām, Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveide joprojām nav pabeigta. Tāpēc mums ir jāizmanto labie laiki, lai vēl vairāk nostiprinātu mūsu EMS un padarītu mūsu ekonomiku noturīgāku un iekļaujošāku.

Latvijas Finanšu ministrija informēja, ka pirmoreiz kopš Latvija iesniedz budžeta projektus Eiropas Komisijai un Eirogrupai, plāns tiek atzīts par pilnībā atbilstošu Stabilitātes un izaugsmes plāna nosacījumiem.

Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2018.gadam šī gada 10.oktobrī ir apstiprinājusi valdība, savukārt Eiropas Komisijai un Eirogrupai tas tika iesniegts 11. oktobrī.

Vispārējās valdības budžeta plāna projekts pēc būtības un satura ietver tos pašus elementus ko izstrādātais 2018.gada valsts budžeta likumprojekts. Atšķirības pamatā ir formā, kādā tas tiek prezentēts sadarbības partneriem – Eiropas Komisijai un Eirogrupai.

Latvijas nākamā gada budžetu  Saeima ārkārtas sēdē izskata trešdien, 22.novembrī.  Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2018. gadā plānoti 8,75 miljardi eiro, bet izdevumi – 8,95 miljardi. Deficīts plānots 1% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta.

 Lielākais finansējuma pieaugums – 235 miljonu eiro apmērā – nākamgad paredzēts veselības nozarei. Aizsardzības joma papildus saņems 126,8 miljonus eiro – finansējums šai jomai sasniegs NATO prasītos 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti