Sadaļas Sadaļas

EK mudina valstis pēc iespējas ātrāk pabeigt formalitātes ap ekonomikas atjaunošanas plānu

Jaunu darbavietu radīšana un masveida iedzīvotāju kvalifikācijas celšana – tie ir divi no galvenajiem mērķiem, par ko 7. maija vakarā Portugāles pilsētā Porto vienojās Eiropas Savienības valstu līderi, kā arī nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un darba devēju apvienības. Eiropas Komisija uzskata, ka ekonomikas atlabšanas mehānisms kļūs par svarīgu rīku šo mērķu sasniegšanai un mudina valstis pēc iespējas ātrāk pabeigt formalitātes.

EK mudina valstis pēc iespējas ātrāk pabeigt formalitātes ap ekonomikas atjaunošanas plānuArtjoms Konohovs

Cīņa ar klimata pārmaiņām un digitālās tehnoloģijas tuvākajos gados ienesīs ievērojamas pārmaiņas Eiropas sabiedrībā. Jau tagad dažādos Eiropas reģionos, tostarp pavisam netālu no Porto, kur notiek Eiropas Savienības līderu tikšanās, tiek slēgtas naftas pārstrādes rūpnīcas un ogļu elektrostacijas. Tas palīdz samazināt izmešus, bet atstāj cilvēkus konkrētajā reģionā bez darba. Tādēļ valdībām ir jādomā, kā šos darbiniekus pārkvalificētu, lai viņi varētu atrast sev jaunu iztikas avotu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzskata, ka 750 miljardus eiro vērtais ekonomikas atlabšanas mehānisms var būtiski palīdzēt cīņā ar šīm problēmām. Tādēļ viņa mudināja visas dalībvalstis jau šomēness ratificēt lēmumu, kas ļautu komisijai aizņemties naudu finanšu tirgos.

“Es jums pateikšu, kādēļ mums tas ir tik būtiski: viss ir atkarīgs no mēneša, kad pēdējā dalībvalsts ratificē šo lēmumu.

Jo mēs varam aizņemties tirgū tikai nākamajā kalendārajā mēnesī. Tādēļ, ja pēdējā dalībvalsts ratificēs šo lēmumu 2. jūnijā, tad mēs varētu sākt aizņemšanos tikai jūlijā. Tas aizkavētu mūs par vienu mēnesi un padarītu aizņemšanos tirgos sarežģītāku, ņemot vērā vasaras pārtraukumu,” norādīja fon der Leiena.

Latvijā šī lēmuma ratifikācija ir jau pabeigta. Arī Vācijā ir izdevies pārvarēt sākotnējos mēģinājumus apstrīdēt šo lēmumu Konstitucionālajā tiesā. Turpretī Somijā ap šo ieceri ir izcēlusies politiskā krīze. Valdošajai koalīcijai būs nepieciešams opozīcijas atbalsts, lai savāktu divas trešdaļas deputātu balsu. Daudzi Somijas parlamenta locekļi skeptiski izturas pret atlabšanas mehānismu, jo uzskata, ka tādēļ nākotnē Somijai nāksies palielināt iemaksas kopējā budžetā, lai atmaksātu šo parādu.

Tāpat šis lēmums vēl nav apstiprināts Igaunijā, Īrijā, Austrijā, Nīderlandē, Polijā, Ungārijā un Rumānijā.

Izskan arī viedokļi, ka ar 750 miljardiem eiro būs par maz, lai restartētu Eiropas ekonomiku. Eiropas Arodbiedrību konfederācijas vadības pārstāve Līna Karra intervijā Latvijas Radio sacīja, ka ASV gatavojas ieguldīt krietni vairāk līdzekļu savas ekonomikas stimulēšanā. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons esot izteicies, ka ir vajadzīga lielāka summa. Tomēr fon der Leiena uzskata, ka jau šis priekšlikums ir visnotaļ ambiciozs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt