Ar šo gāzes cenas kāpuma ierobežošanu Eiropa mēģina pazemināt augstās gāzes cenas, kas ir palielinājušas iedzīvotāju rēķinus par enerģiju un veicinājušas rekordaugstu inflāciju, kad Krievija pārtrauca gāzes piegādes lielākai daļai Eiropas.
ES dalībvalstīm bija atšķirīgs skatījums uz gāzes cenas griestiem. Vācija, Nīderlande un vēl dažas valstis ir skeptiskas par to, bet aptuveni 15 valstis atbalsta cenu griestus, ieskaitot Spāniju un Franciju.
Ar šo lēmumu noteiktie gāzes cenas griesti ir krietni zemāki nekā Eiropas Komisijas sākotnējais piedāvājums (275 eiro par megavatstundu).
Šis tirgus korekcijas mehānisms sāks darboties no 15. februāra, un to iedarbinās divi kritēriji – ja gāzes cena trīs darba dienas pēc kārtas pārsniegs 180 eiro vai ja sašķidrinātās gāzes cena pasaulē būs vismaz par 35 eiro lētāka nekā tā, ko piegādā Eiropai. Ja gāzes griestus iedarbinās, tam jānotiek vismaz uz 20 darba dienām.
Salīdzinājumam – šovasar gāzes cena pārsniedza 300 eiro par MWh, bet tagad ir aptuveni 110 eiro par MWh. Taču, ja saglabāsies auksti laikapstākļi, tā varētu atkal pieaugt.
Dažu valstu enerģētikas ministri gan uzskata, ka cena neuzkāps tā, lai vajadzētu šo korekcijas mehānismu iedarbināt. Tajā iestrādāti ir arī dažādi aizsargmehānismi un iespējas cenu griestus pārtraukt, ja tiek apdraudēta piegāžu drošība.
"Šodien vienojāmies par pagaidu, efektīvu un reālistisku mehānismu, kas aizsargās iedzīvotājus un uzņēmumus no pārmērīgi augstas gāzes cenas, ko mēs to redzējām pagājušajā vasarā. Tajā pašā laikā esam arī noteikuši aizsargmehānismu, lai Eiropas tirgus saglabātos konkurētspējīgs un pievilcīgs gāzes piegādātājiem," teica Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Jozefs Sikela.
Zināms, ka Nīderlande un Austrija neatbalstīja šo cenu mehānismu, tomēr šajā gadījumā nebija nepieciešama vienbalsība, lai pieņemtu lēmumu.
Gala lēmumam piekrita arī Vācija, bet norādīja, ka ar šādām tirgus intervencēm jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nepieļautu tehniskas, nepārdomātas kļūdas.
Sākotnēji ierobežojums neattieksies uz privāto gāzes tirdzniecību ārpus enerģijas biržām, lai gan to var pārskatīt, tiklīdz tas stāsies spēkā.
Skeptiķus satraukusi ziņa, ka ES galvenā gāzes tirdzniecības centra operators ICE draudēja izstāties no tirgus, ja tiktu noteikti šādi cenas griesti.
Tāpat satraukumu izraisījušas ziņas par Kataras izteikto brīdinājumu Eiropai, ka tās apsūdzības par Eiropas amatpersonu kukuļošanu var ietekmēt Kataras plānus palielināt sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz ES.
