Salīdzinot ar pērno gadu pieaugušais kļūdu līmenis gan nav kavējis revīzijas palātu apstiprināt pārskatu par Eiropas Savienības 2012.gada budžetu. „Jā, palāta ir apstiprinājusi izdevumus, bet mēs joprojām atrodam daudzas kļūdas, gadījumus, kad noteikumi nav ievēroti. Tāpat kā iepriekšējos gados mēs esam atraduši būtisku kļūdu īpatsvaru," saka Eiropas revīzijas palātas priekšsēdētājs Vitors Kaldeira.
Turklāt pērnā gada Eiropas budžetā kļūdu ir vairāk nekā gadu pirms tam. Iepriekš analizētajā periodā budžeta izdevumi ar kļūdām bijuši 3,9 % no naudas. Kaldeira uzsver, ka dinamika dažādās Eiropas budžeta sadaļās atšķīrās: „Es teiktu, ka situācija ir stabila. Piemēram, lauksaimniecībā pēdējos gados mēs novērojam tendenci kļūdu īpatsvaram pieaugt, savukārt struktūrfondos būtisku kļūdu līmenis sarūk jau kopš 2007.gada."
Eiropas komisāra no Latvijas Andra Piebalga vārdien, būtiskākais materiālais kļūdu līmenis komisijā tiek uztverts nopietni. Jau šā gada pavasarī Andris Piebalgs par bažām, gaidot šo ziņojumu: „Kļūdas viņi skaita, piemēram, nav pietiekama papīra nodrošināts, faktiski kaut kas trūkst grāmatvedībā. Būtu zem 2% pēc viņu metodoloģijas. Un ja tu eis virs 2%, un ārējās attiecībās mēs parasti esam virs 2%, tad tu nekad nezini, ko viņi par tevi pateiks un uzrakstīs." Komisāra Piebalga kūrētajā ārējo attiecību un palīdzības sadaļā šoreiz ir 3,3 %, kas ir krietni mazāk nekā citās jomās.
Kā zina teikt Eiropas revīzijas palātas biedre Kērstija Kaljuhaida, visvairāk kļūdu ir lauku attīstības jomā: „Lauku attīstība ir joma ar vislielāko kļūdu īpatsvaru - tur kļūdas ir 7,9 %, kas ir vairāk nekā 7,7 % pērn. Kļūdas reģionu politikā, transportā un enerģijā ir 6,8 %, pieaugums salīdzinot ar 6 % pērngad."
Kritika par to, kā ES tērē savu budžetu nav nekas jauns, tomēr šogad Eiropas komisija neklusē un atbild uz kritiku. Viens no uzsvariem - arī dalībvalstis ir atbildīgas par to, kā tiek tērēti Eiropas fondi. Uz dalībvalstu pieļautajām kļūdām norādījusi arī revīzijas palāta. „Balstoties uz dokumentiem, visās jomās, kur Eiropas komisija dala atbildību ar dalībvalstīm, palāta uzskata, ka dalībvalstīm bija iespējams un, protams, bija nepieciešams atklāt un labot vairāk nekā pusi no kļūdām, kuras atrada revīzijas palāta," saka Kaljuhaida no Eiropas revīzijas palātas.
Bet Emera Treinora, Eiropas komisijas pārstāve, uzsvēra, ka vēsts par to, ka nauda jāuzrauga labāk pamatā ir mērķēta uz dalībvalstīm: „Visam pāri ir ziņa, ka dalībvalstīm ir jāuzlabo savs sniegums. Tās ir atbildīgas par 80% no budžeta, tās ir atbildīgas izvēloties un vadot projektus, un tās vēljoprojām nedara pietiekami lai aizsargātu Eiropas naudu. Ko palāta teica - lielu daļu kļūdu dalībvalstīm bija jāpamana un jānovērš pirms iesniegt Eiropas komisijā maksājumus. Dalībvalstīm ir jāuzņemas daļa atbildības!"
Jautāti, kāds ir risinājums, lai pārtrauktu nepamatoti veikto maksājumu cilpu, iesaistītie Eiropas Komisijā un Eiropas revīzijas palātā uzsver, ka pamatā ir jāpadara maksājumu mehānismi vienkāršāki un nepārprotamāki. Ar to noteikti vajadzētu strādāt, lai iedzīvinātu jau nākamajā plānošanas periodā.
