Oficiāla sarokošanās, fotokameru zibšņi, - un Latvijas vēstule ar lūgumu Eiropas Komisijai veikt novērtējumu par Latvijas atbilstību eirozonai no finanšu ministra Andra Vilka rokām nonāk pie Eiropas monetāro lietu komisāra Oli Rēna.
Saņemot vēstuli, Rēns atzina, ka Latvija ar šo lūgumu apliecina, ka ir veikusi milzīgu darbu, lai nostādītu ekonomiku atpakaļ uz kājām: „Latvijā ir straujākā ekonomikas izaugsme un otrs lielākais eksporta pieaugums Eiropas Savienībā. Tā izrāda stabilus uzlabojumus, joprojām, tiesa gan, saglabājot visai augstu bezdarba līmeni. Latvija ir piemērs tam, kā var risināt ekonomiskas problēmas, lai cik smagas tās arī nebūtu, un ka valsts pēc tam var kļūt vēl stiprāka. Latvijas lūgums pievienoties vienotās valūtas zonai ir vēl viens apliecinājums uzticībai eiro.”
Vaicāts par to, kā Eiropas Komisija redz sabiedrības attieksmi pret eiro un vai tas nebūs šķērslis Latvijai, atzina, ka tas nebūs formāls kritērijs, ko komisija vērtēs: „Sabiedrības viedoklis vienmēr ir svarīgs demokrātijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs. Protams, jo spēcīgāks atbalsts eiro, jo pārliecinošāk tas ir citām dalībvalstīm. Taču tas nav formālais kritērijs, un mēs neizmantosim sabiedriskās aptaujas. Taču citas eirozonas valstis to ņems vērā. Bet, kā jau sacīju, mūsu uzdevums būs vērtēt konverģences kritērijus un ekonomikas ilgtspēju un ekonomikas politikas modeli."
Pēc tikšanās ar Rēnu finanšu ministrs Andris Vilks sacīja, ka ziņojuma rezultāts nav prognozējams, taču ir jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem, lai Latvijai pateiktu „nē”: „(..) Tiem ir jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem. Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kas vispār Māstrihtas kritērijus izpilda.”
Turpmākos trīs mēnešus Eiropas Komisija un arī Eiropas Centrālā Banka vētīs Latvijas atbilstību visiem tā sauktajiem Māstrihtas kritērijiem. Ziņojums gaidāms tuvāk vasaras sākumam, maija nogalē vai jūnija sākumā. Un tā būs kā rekomendācija Eiropas Savienības dalībvalstu galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai.
