Tomēr kopumā valstis joprojām tiek mudinātas veikt investīcijas, lai vecinātu straujāku atkopšanos no Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes.
Pret valsts izdevumu pieaugumu jāizturas piesardzīgi
Eiropā joprojām notiek atkopšanās no pandēmijas radītās finanšu krīzes. Tādēļ līdz šim pastāvējušie budžeta deficīta noteikumi šobrīd nav spēkā. Līdz ar to daudzas valstis aktīvi izmanto šo brīdi, lai palīdzētu grūtībā nonākušajām nozarēm un sildītu ekonomiku.
Tomēr atsevišķos gadījumos ir svarīgi parūpēties, lai izdevumu palielināšana neatstātu ilgtermiņa slogu.
“Itālijas gadījumā, un mazākā mērā arī Latvijas un Lietuvas gadījumā, mēs gribētu izteikt nelielu piesardzību par nacionālo izdevumu pieauguma tempiem. Savukārt Beļģijai, Francijai, Grieķijai, Itālijai un Spānijai, ņemot vērā viņu augsto parādu līmeni, ir jānotur finanšu ilgstspēja,” stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Kopumā eirozonā ekonomikas izaugsme tiek vērtēta pozitīvi. Tomēr pastāv arī daudz neskaidrību un risku. Starp tiem var pieminēt gan augsto inflāciju, gan arī neziņu par to, kādi ierobežojumi varētu būt atkal nepieciešami pandēmijas apkarošanai. Nozīmīgs faktors ir arī problēmas ar pasaules piegāžu ķēdēm.
Valstīm tiek ieteikts pakāpeniski pāriet no dažādu nozaru atbalsta pie investīcijām zaļajā un digitālajā transformācijā.
Taupīgās valstis grib ātrāk atgriezties pie tēriņu ierobežošanas
Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni uzskata, ka par vienu no svarīgākajiem turpmāko gadu uzdevumiem būs pakāpeniska budžeta deficītu un parādu samazināšana, vienlaikus saglabājot pietiekamu investīciju līmeni.
“Mūsu koordinētā atbilde ekonomiskās politikas jomā ir bijusi gan spēcīga, gan, manuprāt, arī veiksmīga. Tagad mums visiem ir jātiek galā ar jaunu, vēl sarežģītāku posmu, kas, cerams, būs tikpat koordinēts un veiksmīgs,” norāda Džentiloni.
Sagaidāms, ka jau 2023. gadā eirozonā varētu atgriezties iepriekšējie budžeta deficīta un valsts parāda nosacījumi. Tādēļ jau tagad notiek diskusijas par to, vai šos noteikumus vajadzētu pārskatīt un padarīt brīvākus.
Tomēr tā dēvēto taupīgo valstu pārstāvji uzskata, ka līdzšinējie noteikumi ir sevi labi pierādījuši un tādēļ pie fiskālās disciplīnas būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk.
