Nepieciešams sabalansēt visas nepieciešamības, vienlaikus īstenojot ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju
Krievijas karš ar Ukrainu ir licis paskatīties jaunā gaismā arī uz Eirozonas finanšu noteikumiem. Jau iepriekš Francijas un Itālijas vadība rosināja vienoties par tā dēvēto jauno izaugsmes modeli. Abām valstīm sen nepatīk Eirozonas stingrie budžeta deficīta un valsts ārējā parāda ierobežojumi. Tādēļ politiķi Parīzē un Romā grib mīkstināt prasības un izslēgt atsevišķas investīcijas no šiem rāmjiem.
Līdz šim runa galvenokārt bija par ieguldījumiem zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Bet karš Ukrainā mudina domāt arī par aizsardzības izdevumu izslēgšanu no vispārējiem tēriņu griestiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Valdis Dombrovskis neapšauba nepieciešamību ieguldīt aizsardzībā. Tomēr arī ar pārlieku noteikumu mīkstināšanu viņš negrib aizrauties.
“Apmēram uz gada vidu mēs plānojam nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, sabalansējot visas nepieciešamības, tātad nepieciešamību mazināt valsts parādu līmeni, kas daudzās valstīs ir ļoti augsts un ievērojami pārsniedz Māstrihtas kritērijos noteiktos 60% no IKP, ar nepieciešamību stimulēt ekonomiku, īstenot ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju; un uz to brīdi, es pieļauju, būs kaut nedaudz lielāka skaidrība par tiem papildu izdevumiem, kas var rasties ar šo situāciju Ukrainā,” skaidroja Dombrovskis.
Daudzām valstīm būtiski mazināt ārējo parādu; valda neziņa par ekonomikas attīstības tempiem
Dombrovskis norādīja, ka Covid-19 radītās krīzes laikā būtiski pieauga daudzu valstu parāds. Tas tāpēc, ka nauda bija nepieciešama ekonomikas atbalstam. Līdz ar to no nākamā gada daudzām galvaspilsētām būtu pakāpeniski jāsāk domāt, kā mazināt ārējo parādu. Šāds ieteikums ir iekļauts arī trešdien Eiropas Komisijas publicētajās finanšu vadlīnijās nākamajam gadam.
Tomēr par ekonomikas attīstības tempiem joprojām valda liela neziņa. Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīna Lagarda piektdien sacīja, ka
sankcijas pret Krieviju Eiropas ekonomiku ietekmēs ne tik daudz tirdzniecības jomā, cik enerģētikas un finanšu tirgus noskaņojuma ziņā.
“Ja runājam par enerģētiku, tad gāzes un enerģijas cenas strauji palielinājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ņemot vērā Krievijas lomu energoresursu piegādē, kas veido aptuveni 22,2% no eirozonas enerģijas importa. Šobrīd gāzes cena ir sešas reizes lielāka nekā pirms gada. Sešas reizes! Naftas cena ir par 54% augstāka nekā pirms gada. Nedrošība jau atspoguļojas finanšu tirgos, jo noskaņojums ir pasliktinājies. Tomēr nav vērojams nevaldāms haoss,” norādīja Lagarda.
Savukārt Dombrovskis mudināja šogad uzņēmēju atbalstam izmantot tos līdzekļus, kas iepriekš bija novirzīti Covid-19 skartajām nozarēm.
“Cerams, ka mēs tomēr ejam ārā no kovidkrīzes. Valstis pakāpeniski atceļ vai vismaz mīkstina dažādus ar Covid-19 saistītus ierobežojumus. Tas nozīmē, ka ekonomikai būs nepieciešams mazāks stimuls Covid-19 sakarā un šos līdzekļus ir iespējams pārvirzīt, lai risinātu problēmas, kas pašreiz rodas no Krievijas–Ukrainas kara un tā ekonomiskajām sekām Eiropas Savienībā,” pauda Dombrovskis.
Nauda būs nepieciešama aizsardzībai un arī Eiropas atkarības no Krievijas gāzes un naftas mazināšanai
Francija un Itālija labprāt iestājas par Eirozonas finanšu noteikumu mīkstināšanu, taču Vācija, Austrija un Nīderlande uz to raugās ar krietni lielāku skepsi. Tiesa, Nīderlandē nesen ir mainījies finanšu ministrs, un tas politikas vērotājiem liek domāt, ka Hāga turpmāk varētu būt atvērtāka lielākiem tēriņiem.
Līdztekus aizsardzībai nauda būs nepieciešama arī tam, lai mazinātu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, naftas un daļēji arī oglēm.
Diskusija par to, kā salāgot nepieciešamību pēc investīcijām ar pārmērīgu neaizņemšanos, ir gaidāma Eiropas Savienības līderu samitā, kas nākamās nedēļas beigās norisināsies Versaļā. Tomēr ir ļoti iespējams, ka karš Ukrainā aizēnos jebkādas sarunas par finanšu stabilitāti un izaugsmi.
