Panorāma

Politiķi neatbalsta D. Pavļuta demisiju

Panorāma

EP soli tuvāk N. Ušakova deputāta imunitātes atcelšanai

"Lido" tuvu Covid-19 atbalsta griestiem

Ēdināšanas uzņēmums «Lido» tuvu Covid-19 atbalsta griestiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Atsevišķi lielie uzņēmumi varētu nesaņemt valsts kompensācijas par apgrozījuma kritumu, jo sasnieguši Eiropas Savienības (ES) noteiktos atbalsta griestus. Šādai situācijai tuvojas ēdināšanas uzņēmums "Lido", kas kopš Covid-19 krīzes sākuma grantos saņēmis gandrīz 1,8 miljonus eiro.

Ēdināšanas tīklu "Lido" Covid-19 krīze skārusi īpaši smagi. Pērn apgrozījums krities par aptuveni 40%, darbinieku skaits samazināts par gandrīz trešdaļu. Šogad atgūties neesot bijis iespējams.

"Ziemā mēs strādājām jau ar tādu situāciju, kad nevarēja apkalpot klātienē. Visu vasaru nostrādājām, ka varēja [iekštelpās] apkalpot tikai vakcinētos.

Ar ļoti nozīmīgiem ierobežojumiem mēs strādājam jau gadu," sacīja AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Mājsēdes laikā ēdienu atkal var izsniegt tikai līdzņemšanai. Valdība lēmusi par atbalsta pasākumiem, taču "Lido" ieskatā tie nav pietiekami. 100 000 eiro grants par apgrozījuma kritumu lieliem uzņēmumiem ne tuvu nesedzot zaudējumus, turklāt "Lido" gadījumā ir arī cita problēma. ES noteikumi ļauj uzņēmumiem Covid-19 atbalstā izmaksāt ne vairāk par 1,8 miljoniem eiro, taču, ieskaitot meitas uzņēmumu Igaunijā, "Lido" šo robežu jau gandrīz ir sasniedzis.

"Mēs varam pieteikties kaut kādā ļoti mazā apjomā. [..] Mēs esam vērsušies par šīm problēmām, par šiem griestiem gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijā jau pagājušā gada izskaņā. Līdz šim mēs neesam atraduši dzirdīgas ausis," atzina Pētersons.

Arī ar zīmolu "Daily" strādājošais uzņēmums "Baltic Restaurants Latvija" norāda, ka atbalsta griestiem ir tuvu, un tos sasniegs gadījumā, ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta un atbalsts turpināsies. Tā Latvijas Televīzijai norādīja uzņēmuma valdes locekle Anete Gleizde.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") problēmu apzinoties, taču risinājumu nepiedāvā.

"Par Eiropas nosacījumiem – diemžēl tie ir tādi, kādi tie ir, un varbūt mazām valstīm ar mazāku ekonomiku viņi ir labvēlīgāki," sacīja Reirs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata – ja valsts gribētu, atbalstu varētu turpināt. Vienīgi procedūra būtu sarežģītāka, jo par katru uzņēmumu atbalsts būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Ekonomikas ministrija (EM) šādu iespēju izvērtē un norādīja – lemjot par katru gadījumu individuāli, uzņēmumiem drīkst izmaksāt līdz 10 miljoniem eiro. Ātru risinājumu gan ministrija nesola.

"Tie atbalsti, kas nodrošina zaudējumu segšanu, viņi nekad nav ļoti ātri. Tur ir daudz lietas, par kurām ir jāpārliecinās. (..) Šobrīd ir tehniska diskusija ar Finanšu ministriju, kā to varētu nodrošināt. Tur ir jāsaprot, kādi dokumenti no uzņēmumiem jāsavāc, lai varētu Eiropas Komisijā vērsties," sacīja EM  valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš.

Ministrija norādīja – lai gan atbalsts grantu veidā atsevišķiem uzņēmumiem varētu iet secen, algu subsīdijas gan saņemt varēs, jo uz tās ir daļa no citas programmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti