ECB šefs Dragi pieļauj: eirozona var ieslīgt arī recesijā, lai gan šāda iespēja ir maza

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēmusi vēl vairāk samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu. Eiropas Centrālās bankas vadītājs atzīst, ka prognozes par ekonomisko lejupslīdi ir izrādījušās spēcīgākas, nekā prognozēts, pieļaujot, ka eirozona var ieslīgt arī recesijā.

ĪSUMĀ:

  • ECB nemaina bāzes procentlikmi – tā ir  0%.
  • Noguldījumu iespējas uz nakti likmi samazina no -0,4% līdz -0,5%.
  • ECB padomē ir bažas, ka ekonomiskās lejupslīde būs lielāka par prognozēto.
  • ECB šefs: procentlikmes nav plānots palielināt, kamēr inflācija vidējā termiņā nesāk tuvoties 2%.
  • Pašlaik inflācija ir rādītāji nostiprinās robežās no 0 līdz 1,5%.
  • 1. novembrī ECB uzsāks aktīvu uzpirkšanas programmu - par 20 miljardiem eiro mēnesī.
  • Aktīvu uzpirkšanas programmu turpinās, “cik ilgi vien tas būs nepieciešams".
  • ECB šefs: eirozona varētu nonākt recesijā, taču šāda iespēja salīdzinoši maza.
  • Pēc ECB lēmuma Tramps kritizēja ASV Centrālo banku, ka tā nerīkojas tik ātri.
  • ECB noraidīja Trampa uzslavas - bankas mērķis nav valūtas kursi.

Galvenās procentlikmes nav plānots mainīt līdz brīdim, kamēr eirozonas inflācija nesāks pietuvoties aptuveni divu procentu robežai.  

Eiropas Savienības ekonomika pašlaik noteikti neatrodas tajā labākajā situācijā. Daudz tiek runāts par to, ka Eiropas Savienības lielākā ekonomika drīzumā varētu nonākt recesijā. Neskaidrību par nākotni rada ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējums, nemaz nerunājot par gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un tās radītās sekas.

ECB šefs Dragi pieļauj: eirozona var ieslīgt arī recesijā, lai gan šāda iespēja ir mazaUģis Lībietis

    Tāpēc ar nepacietību tika gaidīts ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas paziņojums par turpmāko rīcību situācijas uzlabošanai.

     Eiropas Centrālās Bankas prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka abas svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikme un aizdevumu iespējas uz nakti likme – netiks mainītas.

    Tas nozīmē, ka bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

    Savukārt noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,4%, nolemts samazināt līdz -0,5%.

    Mario Dragi paskaidrojis, ka Centrālās Bankas padomei ir bijušas nopietnas diskusijas par turpmāko rīcību, taču galvenais pamudinājums rīkoties tieši tagad saistīts ar ekonomikas lejupslīdes prognozēm un pieticīgajiem inflācijas rādītājiem.

    “Vairums padomes uzskata, ka ekonomiskās prognozes norāda uz lielāku lejupslīdi, nekā tika prognozēts,” atzina bankas vadītājs.

    “Tāpēc izaugsmes un inflācijas prognozes nodrošināja mūsu rīcību. Daži uz šo pasliktināšanos skatījās ar lielāku piesardzību. Otrkārt, bija jautājums par nepieciešamību rīkoties tagad, jo, kā vienmēr, ir tādi, kuri aicina nogaidīt un novērtēt situāciju. Treškārt, bija diskusijas par Obligāciju uzpirkšanas programmas piemērotību. Un visbeidzot, viens no iemesliem rīkoties tūlīt ir saistīts ar gaidāmajiem inflācijas rādītājiem. Mēs redzam, ka inflācijas rādītāji nostiprinās robežās no nulles līdz pusotram procentam, taču tas nav mūsu mērķis,” norādīja Dragi.

    Kā piebildis Mario Dragi, procentlikmes nav plānots palielināt līdz brīdim, kamēr inflācijas rādītāja vidējā termiņā nesāk tuvoties diviem procentiem.

    Ar lielu nepacietību tika gaidīts arī tas, vai ekonomiskās izaugsmes veicināšanai tiks atsākta aktīvu uzpirkšanas programma, kas pēc četriem gadiem tika noslēgta decembrī. Tās kopējā vērtība sasniedza 2,6 triljonus eiro, jo pieauga cerības, ka eirozonas ekonomika ir nostabilizējusies un inflācija palielinās.

    Taču tagad, prognozēm pasliktinoties, ir pieņemts lēmums šo programmu atsākt no 1. novembra, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

    Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, “cik ilgi vien tas būs nepieciešams".

    Komentējot situāciju Eiropas vienotās valūtas zonā, Mario Dragi pieļāvis, ka drīzumā eirozona varētu nonākt recesijā, taču šāda iespēja tomēr esot salīdzinoši maza.

    Pēc ECB paziņojuma par procentu likmju samazināšanu ASV prezidents Donalds Tramps tviterī uzbruka savas valsts Centrālajai bankai par to, ka tā nerīkojas tik ātri kā kolēģi Eiropā, lai stimulētu ASV ekonomiku.

    Savukārt Dragi nekavējoties noraidīja Trampa uzslavas, uzsverot, ka Eiropas Centrālās bankas mērķis nav valūtas kursi. Viņš arī atgādināja, ka banka nekad netieksies uz devalvāciju konkurētspējas dēļ, jo to aizliedz vienošanās ar citām industriālajām valstīm.

    Dragi pilnvaras Eiropas centrālās Bankas prezidenta amatā beigsies šī gada 31. oktobrī, bet 1. novembrī viņa vietu varētu ieņemt bijusī Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti