Euranet Plus

EK: Satiksmes infrastruktūras izbūve un remonti jāsaskaņo ar bruņoto spēku vajadzībām

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

Dzimstot pirmajam bērnam, sieviešu vidējais vecums ES - 29 gadi, Latvijā - 27

Dzimstot pirmajam bērnam, sieviešu vidējais vecums Eiropas Savienībā - 29 gadi, Latvijā - ap 27

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kāds Eiropas Savienībā ir vidējais sieviešu vecums, pasaulē nākot pirmajam bērnam; cik bērnu piedzimst ģimenē, kāda kopumā ir dzimstība Eiropā, un kādēļ Latvijai ir iemesls priecāties - to atklāj Eiropas Savienības statistikas biroja „Eurostat” jaunākie dati.

2016.gadā Eiropas Savienībā piedzima pieci miljoni simt 48 tūkstoši bērni, par 45 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja „Eurostat” jaunākie dati. Pirmā bērna piedzimšanas laiks sievietei Eiropas Savienībā – vidēji 29 gadi. ''Eurostat'' līknes vienā galā valstis, kur pirmais bērns dzimst vidēji visagrāk - Bulgārija - vidēji 26 gadi, Rumānija un Latvija - tuvu 27 gadiem. Līknes otrā gadā – valstis, kur pirmais bērns dzimst vidēji visvēlāk, proti, Itālija - 31 gada vecumā, Spānija – tuvu 31 gadam, Luksemburga, Grieķija un Īrija – 30 gados.

''Šobrīd, ja mēs tieši par to pirmo vecumu, tad tas ir pieaudzis burtiski par pāris mēnešiem katru gadu, ja mēs skatāmies pēdējos 25 gadus,'' demogrāfs Ilmārs Mežs atgādina, ka 90.gadu sākumā Latvijā pirmais bērns sievietei dzima vidēji 22 gados, taču tagad – nepilnos – 27. „Tā vienkāršojot varētu teikt, ka Latvijā tāpat kā citās Austrumeiropas valstīs bija aizkavējusies demogrāfiskās uzvedības maiņa uz vēlākām dzemdībām sakarā ar dzīvi PSRS, un pēc tam 90.gadi īsti neļāva ātri no tiem sociālekonomiskajiem apstākļiem izkļūt. Tagad pirmās dzemdības ir par trim četriem gadiem ātrākas pirmajam bērnam (salīdzinot ar vidējo Eiropas valstu rādītāju). Es domāju, ka tas ir labi.”

Arī Latvijas Universitātes profesors demogrāfs Pēteris Zvidriņš aicina skatīties retrospektīvi. Proti, Rietumeiropā un Ziemeļeiropā pirmā bērna dzimšanas vecums līdz 29 gadiem sasniegts ilgstošākā laika posmā, taču Latvijā šis kāpums kopš neatkarības atgūšanas laika bijis straujš – no 22 līdz nepilniem 27 gadiem:

„Tas izveidojās sakarā ar to, ka 90.gadu vidū, beigās, arī mūsu gadsimta sākumā pie mums bija liels studenšu skaits. Dabiski, ka līdz ar to var teikt, ka tieši mācības veicināja dzimstības rādītāju atlikšanu uz nākamajiem gadiem, un izvirzījās pirmajā vietā nevis ģimenes veidošana, bet karjera.”

Demogrāfs Zvidriņš arī norāda - tā kā pirmā bērna piedzimšanas vecums mātēm kopš 90.gadu sākuma palielinājies vienmērīgi, var prognozēt tālāko līknes attīstību:

''Tāpēc es diezgan droši varu teikt, ka arī pie mums perspektīvā šis lielums palielināsies, ko rāda arī citu valstu pieredze. Protams, varētu arī ar aktīvu demogrāfisko pretdarbību, jo jau tagad vidējais māšu vecums bērniem dzimstot, īpaši pirmajam, nav optimāls lielums.''

Kā vērtēt Latvijas sieviešu vidējo vecumu, piedzimstot pirmajam bērnam, Latvijas Radio jautāja arī Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidentei ginekoloģei Dacei Matulei:

''Jūs mani iepriecinājāt - 26,8 (gadu vecums) nozīmē, ka jauni cilvēki orientējas uz diviem bērniem. Principā no medicīnas viedokļa, ja ģimene plāno trīs bērnus, tad rekomendējamais vecums pirmajam bērnam būtu līdz 24 gadiem. Ja ģimene plāno divus bērnus, tad rekomendējamais vecums pirmajam bērnam būtu līdz 28 gadiem. Daba un cilvēka fizioloģija ir radīta tā, ka jauna dzīvība ir jāiznēsā jaunā ķermenī, kur ir ļoti labs hormonālais stāvoklis, kur ir labas, jaunas olšūnas”.

Demogrāfs Ilmārs Mežs savukārt atgādina, ka vēl pirms aptuveni 25 gadiem trīs ceturtdaļas visu Latvijā dzimušo bērnu pasaulē nāca sievietēm vecumā līdz 30 gadiem, savukārt tagad – puse līdz 30 gadu vecumam, puse – pēc:

„Ja sievietei pirmais bērns piedzimst, piemēram, 20, 25 gados, ir lielāka iespēja, ka būs arī otrais un visbiežāk arī trešais bērns, piemēram, pēc 10, 15 gadiem. Ja aizvien vairāk sievietes [dzemdē] aizvien vēlāk, vēlāk, vēlāk, tad ļoti bieži viņas arī paliek pie pirmā”.

Mežs norāda – valstis, kur ir augstākais sieviešu vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, sakrīt ar valstīm, kur ir zemākais dzimstības koeficients.

Tas attiecas, piemēram, uz Spāniju, Itāliju un Portugāli, kur pirmā bērna piedzimšanas vecums ir ap 30 gadiem. Tiesa, Īrijā ir gan augsta dzimstība, gan arī augsts vidējais vecums mātēm, piedzimstot pirmajam bērnam – aptuveni 30 gadi.

Eiropas Savienības statistikas birojs ''Eurostat'' apkopojis arī jaunākos datus par dzimstību dalībvalstīs, un Latvijai te ir par ko priecāties, saka demogrāfs Ilmārs Mežs:

„Kopējais dzimstības koeficients uz vienu sievieti mums ir neticami augstu cēlies. Tā parasti demogrāfijā nenovēro, ka burtiski piecu gadu laikā gandrīz par pusbērnu. Tas izklausās mazliet dīvaini, bet statistiski tas ir ļoti liels kāpums. Uz otru tādu kāpumu mēs varam cerēt, bet vai tas izdosies? Tad mēs būsim Eiropas pirmrindnieki”.

Mežs pieļauj, ka te būtiska loma ir ģimeņu atbalsta pasākumiem, piemēram, nodokļu atlaižu veidā un uzlabojot bērnudārzu pieejamību.

Tagad Latvija ierindojas to Eiropas Savienības valstu vidū, kur ir vidēji augsta dzimstība. Proti, aizpērn Latvijā sievietei vidēji dzima 1,7 bērni uz sievieti,

mūsu valstij atpaliekot no augstākās dzimstības valstīm – Francijas, kur šis dzimstības koeficients bija 1,9, kā arī Zviedrijas, Īrijas, Lielbritānijas un Dānijas. Dalībvalstu vidējo rādītāju – 1,6 - Latvijai ir izdevies nedaudz pārsniegt. Tomēr ir, kur tiekties - dabiskais pieaugums mūsu zemē joprojām saglabājas negatīvs – piedzimst mazāk, nekā nomirst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti