Viņš norādīja, ka tas ir budžeta plānošanas jautājums, jo ES fondu atbalsts nenozīmē, ka jāsamazina valsts investīciju apjoms.
Dombrovska ieskatā 2007. – 2013.gada plānošanas periodā ES fondu iespējas Latvijā lielā mērā ir izmantotas. Arī pašreizējā fondu apgūšanas periodā jau uzsākti projekti, bet valdībai būtu jāpaātrina darbs, jāpieņem nepieciešamie lēmumi, lai straujāk apgūtu fondus.
Viņš arī sacīja, ka Latvijai ir būtiski nodrošināt straujāku ekonomikas izaugsmi, lai sasniegtu vidējo ES labklājības līmeni, un tāpat ir jāmazina sociālā nevienlīdzība gan ar nodokļu politiku, gan sniedzot sociālo atbalstu, jo tas arī ir ekonomisks jautājums - veidojot spēcīgu vidusšķiru, tiek likts pamats iekšzemes patēriņam, kas ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem.
Jau ziņots, ka ekonomikas padomniece Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Agnese Dagile iepriekš atzina, ka atsevišķas nozares Latvijā uzskata ES fondu līdzekļus par “mūžīgo piešprici” savu politiku realizēšanā.
Šobrīd no Latvijai atvēlētajiem vairāk nekā četriem miljardiem eiro ES fondu līdzekļu projekti apstiprināti vairāk nekā 800 miljonu eiro vērtībā, bet nauda tautsaimniecībā ienākusi tikai 170 miljonu eiro apmērā.
Lai gan ES fondu apgūšanai ir aizkavējusies, visus pieejamo naudu Latvijai ir izredzes apgūt. Tajā pašā laikā pastāv bažas, ka atsevišķās nozarēs līdzekļi var ieplūst pārāk strauji.
