Dienas notikumu apskats

Veterinārārstu biedrība: Vairs nav šaubu par «Dogo» barības saistību ar suņu saslimšanu

Dienas notikumu apskats

Francijā lēmums aizliegt vienreiz lietojamos traukus izsauc gan kritiku, gan uzslavas

Valdība prognozē, ka Eiropas fondu apgūšanai būtisku draudu nav

Valdībā bažas par pārāk strauju ES naudas apguvi un atsevišķu nozaru pārkaršanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai gan līdz šim gatavošanās 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanai ir aizkavējusies, visus pieejamo naudu Latvijai ir izredzes apgūt, un arī uz citu Eiropas valstu fona Latvija neizskatās slikti – šāds viedoklis otrdien, 20.septembrī, izskanēja valdībā, tai izskatot aktuālo pārskatu par ES fondu investīciju ieviešanu. Šobrīd ir jārēķinās pat ar iespēju, ka atsevišķās nozarēs līdzekļi var ieplūst pārāk strauji.

Lai gan no ekonomistiem jau ir izskanējušas bažas par to, ka kavēšanās, apgūstot ES fondus, jau ir sākusi slāpēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka atbildīgajām institūcijām jau drīzumā var nākties domāt par pretēju problēmu – ES fondi Latvijas ekonomikā var ieplūst tik strauji, ka atsevišķās nozarēs var izraisīt arī satricinājumus.

Šī iemesla dēļ, piemēram, par būvniecības nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai (EM) būtu jāanalizē, kā ES investīcijas ietekmēs nozares attīstību, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).

"Redzams, ka tas finansējuma apjoms, kas ienāks dažādās tautsaimniecības nozarēs, ir ārkārtīgi liels, un tas pieaugums ir ārkārtīgi straujš.

Un tāpēc tas, ko mēs vēlējāmies rosināt – aicināt Ekonomikas ministriju sadarbībā ar nozaru ministrijām paanalizēt, vai nav plānota kādu nozaru, piemēram, būvniecības pārkaršana," teica ministre.

Viņa sacīja, ka no uzņēmēju organizācijām ir saņemtas vēstules, kur paustas bažas - pēc tam, kad būs palaistas visas fondu programmas, tirgū var veidoties "saspīlējums" un straujāks cenu pieaugums. "Tad būtu tiešām ļoti vērtīgi, ja Ekonomikas ministrija paskatītos un dotu savu vērtējumu, vai tiešām kādā mirklī nav nepieciešama kādu lēmumu piebremzēšana," noteica ministre.

FM prognozē, ka visvairāk ES fondu nauda Latvijas tautsaimniecībā ieplūdīs laikā no 2017. līdz 2020. gadam. 

Tiesa, Finanšu ministrija atzina arī, ka atsevišķi apjomīgi projekti, piemēram, dzelzceļa elektrifikācijas projekts, joprojām ir apdraudēti, jo nav pieņemti šiem projektiem izšķirīgie lēmumi.

Tomēr premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka valdība ir apņēmusies apjomīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kurā ES līdzfinansējums var sasniegt vairāk nekā 300 miljonus eiro, izkustināt no sastinguma.

"Tie vienīgie divi projekti arī tiek ļoti rūpīgi monitorēti. Ne velti elektrifikācijas projektā mēs jau vienojāmies par ļoti konkrētiem datumiem, vienkārši – zinot, strīdi var būt lieli. Bet, ja mēs konsekventi ejam pēc šī principa, ka var strīdēties kaut līdz naktij, bet lēmums ir jāpieņem – tad arī tā virzība uz priekšu notiek.

Bet, ja ieslīgst bezgalīgās, demokrātiskās, ļoti demokrātiskās sarunās, tad var arī pazaudēt ļoti daudz ko," teica Ministru prezidents.

FM prognozē, ka līdz gada beigām būs apstiprināti teju visi ES fondu ieviešanai nepieciešamie dokumenti. Līdz ar to būs iespējams uzsākt arī projektu atlasi un līgumu slēgšanu ar finansējuma saņēmējiem.

Šobrīd no Latvijai atvēlētajiem vairāk nekā četriem miljardiem eiro ES  fondu līdzekļu projekti apstiprināti vairāk nekā 800 miljonu  eiro vērtībā, bet nauda tautsaimniecībā ienākusi tikai 170 miljonu eiro apmērā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti