Deviņos mēnešos tūristu mītnēs par 18,7% mazāk viesu nekā pērn

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs uzņemts 1 miljons viesu – par 18,7% mazāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos un par 54,2% mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos,  liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 1,9 miljonus nakšu, kas ir par 24,2% mazāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn un par 57% mazāk, salīdzinot ar 2019. gada 9 mēnešu periodu.

Savukārt 2021. gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 149,6 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 35,8% vairāk nekā 2020. gada septembrī, bet par 38,4% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gada septembrī. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 263,7 tūkstošus nakšu, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

2021. gada septembrī tūristu mītnēs apkalpoti 71,5 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020. gada septembrī, tomēr par 58,4% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gada septembrī. To pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, pieaudzis par 76,6%, un tas bija 132,1 tūkstoši. Savukārt apkalpoto Latvijas iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2020. gada septembri, palielinājies par 4,9% un bija 78,2 tūkstoši. Vietējo viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 3,4% un bija 131,6 tūkstoši.

Avots: CSP

2021. gada 3. ceturksnī tūristu mītnēs tika apkalpoti 662 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 6,7% mazāk nekā 2020. gada 3. ceturksnī un par 35,8% mazāk nekā 2019. gada 3. ceturksnī. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 1,2 miljonus nakšu, kas ir par 10% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada 3. ceturksni. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis.

2021. gada 3. ceturksnī 39,6% jeb 262,4 tūkstoši bija ārvalstu viesi, kas ir par 26,7% mazāk nekā pagājušā gada 3. ceturksnī, kā arī ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 27,3% un bija 494,1 tūkstoši nakšu.

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (60,3 tūkstoši, kritums par 50,3%),

Vācijas (41 tūkstoši, pieaugums par 37,6%), Igaunijas (34,9 tūkstoši, kritums par 60,9%), Polijas (13,4 tūkstoši, pieaugums par 82,3%) un Apvienotās Karalistes (11,4 tūkstoši, pieaugums par 74%).

No ārvalstu viesiem 39,7% jeb 104,3 tūkstoši bija no kaimiņvalstīm – Lietuvas (23%), Igaunijas (13,3%), Krievijas (2,9%) un Baltkrievijas (0,6%).

2021. gada 3. ceturksnī vērojamais viesu skaita samazinājums no Lietuvas, Igaunijas un Somijas skaidrojams ar pagājušās vasaras tā dēvēto “Baltijas burbuli”, kura ietvaros pērn būtiski palielinājās pārrobežu ceļošana starp kaimiņvalstīm un Somiju.

Avots: CSP

 

2021. gada 3. ceturksnī visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā – 65,3%, Jūrmalā – 12,7%, Liepājā – 3,8%, Ventspilī – 2,6% un Siguldas novadā – 1,9%.

2021. gada 3. ceturksnī tūristu mītnēs apkalpoti 399,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 13,7% vairāk nekā 2020. gada 3. ceturksnī, to pavadīto nakšu skaits ir palielinājies par 9,1% un bija 668 tūkstoši.

Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, kur apmetās 15,4% viesu, Jūrmalā – 8,2%, Liepājā – 7,1%, Cēsu novadā – 5,8%, Talsu novadā – 5,1%, Ventspilī – 4,5%, Limbažu novadā – 4,1%, Tukuma novadā – 3,9% un Kuldīgas novadā – 3,8%.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste Latvijas Radio uzsvēra, ka

lielāko kritumu nozarei rada Krievijas tūristu skaita sarukums.

Krievijas tūristi tradicionāli ir viena no lielākajām apmeklētāju grupām. Tūrisma aģentūras gan mēģina piesaistīt apmeklētājus no citām valstīm, taču tam esot vajadzīgs krietns laiks. Tāpēc Graikste lēš stagnāciju nākamajos gados, un būšot vajadzīgs atbalsts tūrisma nozarei.

Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste
00:00 / 00:42
Lejuplādēt
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt