Sadaļas Sadaļas

«Desu karš» starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju saasinās

Tuvojoties G7 samita noslēgumam Kornvolas piejūras kūrortā, domstarpības starp Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) līderiem kļuva arvien asākas. Francijas prezidents Emanuels Makrons un Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons ir apmainījušies ar asiem izteikumiem par Ziemeļīriju un preču kontroli, kas ienāk šajā teritorijā.

«Desu karš» starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju saasināsArtjoms Konohovs

"Desu karš"– tā britu prese jau kādu laiku dēvē jaunākās domstarpības starp Apvienoto Karalisti un ES par preču kustības kontroli Ziemeļīrijā. Desām un svaigai gaļai uzmanība tagad ir pievērsta, jo no 1. jūlija Lielbritānijai būtu jāsāk veikt pilnvērtīgu kontroli par visiem šiem produktiem, kuri ienāk no Lielbritānijas Ziemeļīrijā. Pretējā gadījumā ES sola aizliegt gaļas un desu importu no Lielbritānijas.

Apvienotās Karalistes premjeram Borisam Džonsonam tas nav pa prātam. Sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu G7 samita pārtraukumā Džonsons vaicāja, kā Makrons justos, ja Tulūzas desas nevarētu nokļūt Parīzē. Makrons uz to esot atbildējis, ka Tulūza un Parīze atrodas vienā ģeogrāfiskā vienībā, bet Ziemeļīrija – uz atsevišķas salas. Tādēļ abas situācijas nevarot salīdzināt.

Tas esot saniknojis Džonsonu, kurš vēlāk intervijā "Sky News" atkārtoja, ka Ziemeļīrija ir daļa no Apvienotās Karalistes.

"Esmu šodien runājis ar dažiem no mūsu draugiem, kuri, šķiet, līdz galam nesaprot, ka Apvienotā Karaliste ir vienota valsts, vienota teritorija. Manuprāt, viņiem vienkārši tas ir jādabū sev galvā. Es domāju, ka protokols var funkcionēt, ja tas tiek saprātīgi piemērots. Runa nav tikai par svaigu gaļu vai desām. Tiek radīti dažādi šķēršļi. Mums tas ir jāatrisina," sacīja Džonsons.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs ir izteicies vēl asāk. "Mēs esam redzējuši, ka augstas Eiropas Savienības amatpersonas runā par Ziemeļīriju tā, it kā tā būtu atšķirīga valsts no Apvienotās Karalistes.

Tas ir ne tikai aizvainojoši, bet tam ir arī skaidras sekas uz Ziemeļīrijas iedzīvotāju kopienām. Tas rada milzīgu satraukumu. Un, vai jūs varat iedomāties, ja mēs runātu par Kataloniju, Beļģijas flāmu reģionu, par kādu no Vācijas federālajām zemēm, Ziemeļitāliju vai Korsiku Francijā kā par atsevišķu valsti? Te prasās nedaudz cieņas un izpratnes par situāciju, kādā dzīvo visas Ziemeļīrijas kopienas."

Tomēr Makrons, kurš ar Džonsonu ir runājis angliski, piebilda, ka izstāšanās no ES bija Lielbritānijas lēmums. Tādēļ Londonai tagad ir jāsadzīvo ar šī lēmuma sekām.

Francijas prezidents arī esot sacījis, ka attiecību restarts starp Franciju un Lielbritāniju esot iespējams tikai, ja Džonsona valdība pilnībā izpildīs Ziemeļīrijas protokola nosacījumus.

Kā norāda laikraksts "The Guardian", sarunu gaisotni diez vai uzlaboja arī tas, ka gan sarunas laikā ar Makronu, gan citās tikšanās reizēs klāt bija arī "Brexit" ministrs lords Frosts, kuram kājās bija zeķes ar Lielbritānijas karogu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt