Atveseļošanas un noturības mehānisms veido Eiropas Savienības atveseļošanas plāna pamatu, kas paredz 672 miljardu eiro izsniegšanu dalībvalstīm grantos un aizdevumos.
Dalībvalstīm būs jāiesniedz nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, kuros jākoncentrējas uz dažādām Eiropas Savienības politikas prioritātēm.
“Laikā, kad valstis piekļūs naudai no šī atveseļošanas un noturības mehānisma, mēs kā Eiropas Parlaments esam arī noteikuši dalībvalstīm novērtēt situāciju attiecībā uz Eiropas Savienības kiberdrošības aizsardzību. Tiešiem vārdiem sakot, nauda ir jāizlieto tā, lai Eiropas Savienības un dalībvalstu kiberdrošība netiktu ietekmēta. Piemēram, naudu nevajadzētu izmantot ieguldījumos 5G tīklā ārpus Eiropas Savienības esošām, naidīgām kompānijām. Nauda nav paredzēta parastajiem budžeta izdevumiem deficīta finansēšanai. Nauda paredzēta investīcijām un reformām. Reformas ir galvenais elements, lai padarītu mūsu ekonomiku stiprāku nākotnē, un uz to ļoti uzstās Eiropas Parlaments,” pauda Murešans.
KONTEKSTS:
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
