Visi lielie šajā ES fondu plānošanas periodā iecerētie projekti ir uzskatāmi par riskantiem. FM ieskatā, vairāk nekā pusmiljardu vērtā dzelzceļa elektrifikācijas un nepilnus 100 miljonus vērtā "Skanstes tramvaja" projekta ieviešanas riski pieaug, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas projekts un Inčukalna gudrona dīķu sanācijas otrais posms raksturojami kā vidēji riskanti.
Tam ir vairāki iemesli, piemēram, dzelzceļa elektrifikācijas projekts jau tagad krietni atpaliek no sākotnēji plānotā grafika. Savukārt Stradiņa slimnīcas gadījumā bažas rada, piemēram, fakts, ka pagājušajā nedēļā ir iesniegta sūdzība par pērn izsludināto būvprojektēšanas iepirkumu.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdis Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) pēc atbildīgo ierēdņu uzklausīšanas šonedēļ pauda pārliecību, ka tikai retu reizi projektu aizkavēšanās notiek objektīvu iemeslu dēļ.
"Es neredzu nevienu objektīvu iemeslu, kādēļ mēs nevaram paņemt to naudu, ko Eiropa mums ir iedevusi. Es neredzu.
Tie ir mūsu savstarpējie strīdi, mūsu nesaskaņas, tās ir neizdarības, tā ir novelšana no vienas ministrijas uz otru, vēl kaut kādi iemesli.
Es domāju, varbūt 5% gadījumu mēs varētu saskatīt kādu objektīvu iemeslu, kāpēc tie projekti neiet uz priekšu," uzskata Bērziņš.
Viņaprāt, lielo projektu ieviešanu visvairāk kavē savstarpēji koordinētas sadarbības trūkums. "Viens nav uzrakstījis, otrs projektu nav iesniedzis, trešais vēl kaut ko nav izdarījis. Un mēs viņu velkam un velkam, velkam un velkam."
Par Eiropas naudas apgūšanu atbildīgās FM amatpersonas vērš uzmanību uz to, ka kavēšanās vērojama arī Izglītības un zinātnes ministrijā, kam būtu ātrāk jātiek galā ar projektu ideju apstiprināšanu, kā arī Labklājības ministrijā.
FM valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards neslēpj, ka pastāv pamats bažām par Eiropas finansējuma zaudēšanu:
"Līdz noteiktam laikam ir jāsasniedz noteikti kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji noteiktu aktivitāšu ietvaros. Šajā gadījumā mēs redzam, ka visas mūsu aktivitātes ir iedalītas deviņās prioritātēs un katrā no tām ir jāsasniedz noteikti rādītāji, cik mēs deklarējam maksājumus Eiropas Komisijai un cik mēs sasniedzam praktiskos rezultatīvos rādītājus, ko mēs esam solījuši. Tās ir tādas līgumiskas attiecības. Ja mēs neizpildīsim šos solījumus, var izrādīties, ka tieši tie, kam visvairāk vajag, kam šīs vajadzības ir vissāpīgākās, var zaudēt 6% no pieejamā finansējuma. Tas ir automātiskais korekciju mehānisms."
Ņemot vērā pašreizējo situāciju ES fondu projektu ieviešanā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēmusi stingrāk tos uzraudzīt. Turpmāk atbildīgajiem ierēdņiem reizi trijos mēnešos būs jāziņo deputātiem par to, kā sokas lielo projektu iedzīvināšana.
