Tā intervijā Latvijas Radio sestdien apliecināja sabiedrības par atklātību „Delna” direktors Gundars Jankovs. „Ir sperts mazs solis cīņā ar nelegālu līdzekļu legalizāciju,” teica Jankovs.
EP pieņemtajās normās ir nolemts veidot publisku patiesā labuma guvēju sarakstu. Viņš uzsver, ka EP pieņemtās normas paredz, ka finanšu līdzekļi, kas līdz šim bija paslēpti ārzonās, kļūs pieejami.
Viņiem būs jākļūst publiskiem (..) Finanšu dati kļūs pieejami finanšu institūcijām, tiesību sargājošajām iestādēm, nodokļu ieņēmumu dienestiem un tas liks, protams, maksāt nodokļus vai nu tajā valstī, kur tie darbojas vai arī valstī, kur tie ir reģistrēti,” klāsta Jankovs. Nav gan skaidrs, cik lieli naudas līdzekļi tiek nobēdzināti ārzonā.
Tomēr, kā uzsver Jankovs, smagākā cīņa vēl ir tikai priekšā. Proti, lēmums ir jāapstiprina pašām dalībvalstīm, kam savstarpēji ir jāpanāk vienošanās. Turklāt katrai dalībvalstij gan būs jāizstrādā savs mehānisms, jo pašreiz ES institūciju izstrādātais mehānisms ir tikai „rāmis”.
Taču, piemēram, Malta un Kipra ir valstis, kas pretosies šādām izmaiņām, un nav neviena argumenta, lai tās savu nostāju mainītu. Arī Vācijā viedokļi dalās, jo atbilstoši jaunpieņemtajam regulējumam pieejami kļūs bagātnieku dati. Ir viedoklis, ka tādējādi būs skartas viņu cilvēktiesības.
Ir svarīgi, lai visas Eiropas valstis vienotos. Ja nevienosies, tad nebūs rezultātu,” uzsver Jankovs.
Līdzekļu noguldīšana ārzonās sekmē nodokļu nemaksāšanu, kropļo Eiropas struktūrfondu sadalījumu, stimulē iespējamu atbalstu terorismam un citām nelikumīgām darbībām, kas var būt tikai nelegālas naudas atbalstītas.
Arī Latvijā atbilstoši „Lursoft” datiem ir 707 kompānijas, kurās vismaz 25% daļu pieder ārzonās reģistrētām kompānijām.
