Sadaļas Sadaļas

Darba devēji prasa Eiropas atveseļošanas plāna miljardus vairāk pārdalīt uzņēmējiem

Valdība janvārī varētu vētīt, kā sadalīt Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma naudu. Darba devēji prasa, lai atveseļošanas plāna miljardus eiro vairāk pārdalītu uzņēmējiem.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē piektdien, 18. decembrī, Finanšu ministrijas pārstāvji sociālos partnerus informēja, ka tā sauktajā atveseļošanas plānā Latvijai garantēti būs pieejami 1,65 miljardi eiro. Atkarībā no ekonomikas izaugsmes dinamikas atbalsts varētu pārsniegt pat divus miljardus eiro.

Patlaban valdības redzējums ir, ka nauda tērējama klimata pārmaiņām, digitālajām lietām, produktivitātes celšanai ekonomikā, veselības jomas reformām un nevienlīdzības mazināšanai.

Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka uzņēmēji šo atbalstu uztver kā visas valsts iespēju, kuras izmantošanai rūpīgi seko līdzi.

''Ja scenārijs ir mums pieaudzēt eksportu apjomu par 27 miljardiem, tā galvenā

doma ir tāda, lai mēs ar šo iespēju nenoēdam visus sēklas kartupeļus ziemā,” sacīja Meņģelsone.

“Lai šī investīcija būtu tā, kas mums pēc tam dotu multiplicējošu efektu, tas būtu pats galvenais,” uzsvēra konfederācijas pārstāve.

Līga Meņģelsone: Par ES Atjaunošanas un noturības mehānismuEdgars Kupčs

“Pieņemot lēmumus, ir jāizvērtē publiskā sektora investīciju projektu atdeve, attiecīgi – cik liela proporcija novirzīta uz ekonomikas noturību, atveseļošanos un atbalstu privātajām sektoram. Tās proporcijas ir tas stāsts par tiem sēklas kartupeļiem. Droši vien tikai un vienīgi ieguldot pašā ekonomikā, pēc tam arī varēs celties institūciju kapacitāte, bet ne otrādāk,” skaidroja Meņģelsone.

“Mēs uzskatām, ka lielākam uzsvaram šajā situācijā jābūt uz ieguldījumiem tieši zinātnē un tehnoloģijā un konsekventā ieguldīšanā,” uzsvēra LDDK pārstāve.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns akcentēja, ka Eiropas atbalsta naudu vairāk vajadzētu plūdināt tieši ekonomikā, lai vairotu atdevi, nevis atstāt publiskajam sektoram.

Egils Baldzēns: Par ES Atjaunošanas un noturības mehānismuEdgars Kupčs

Viņš norādīja, ka jāskatās uz atbalstu ražošanas tehnoloģijām un procesiem, jo šobrīd liels uzsvars ir uz ēkām, un to arī prasa Eiropas Komisija, un ēku siltināšana ir svarīga lieta, bet “jāatrod iespēja šīm inovācijām ražošanai, tehnoloģijām, eksporta atbalstam, lai varētu nodrošināt, ka Latvijas uzņēmumi maksimāli redz šeit perspektīvu, paliek Latvijā strādāt, un nostiprinās gan mūsu uzņēmumu konkurētspēja, pieaug eksports un  rezultātā valstij, pašvaldībām un sociālajam budžetam ir līdzekļi”.

Finanšu ministrijas aplēses rāda, ka klimata mērķiem varētu piešķirt 610 miljonus eiro, digitālās transformācijas projektiem un nevienlīdzības mazināšanai – pa 330 miljoniem eiro, veselības nozarei – 180 miljonus, bet ekonomikai un produktivitātes celšanai – 165 miljonus eiro. Par šo naudu uzlabos transporta sistēmas, siltinās ēkas, attīstīs 5G tīklu, sakārtos slimnīcu tīklu un veiks virkni citu ieguldījumu.

KONTEKSTS:
Mehānisma finansējums būs paredzēts strukturālu reformu veicināšanai, un maksājumi tiks sasaistīti ar konkrētu reformu starpposma un gala mērķu sasniegšanu, nevis par veiktajiem ieguldījumiem, kā tas ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektos.

Darbs tiek organizēts sešos reformu virzienos:

  • Klimata pārmaiņas un ilgtspēja;
  • Digitālā transformācija;
  • Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma;
  • Veselība;
  • Nevienlīdzības mazināšana;
  • Likuma vara.

Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, un pēc Finanšu ministrijas aplēsēm Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro, savukārt mainīgā daļa aptuveni 0,3 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt