Līga Menģelsone: Tur ir, kā daudzām lietām, ļoti liela pozitīvā puse un, protams, ir arī negatīvā puse. Noteikti ir svarīgs vecuma posms, kurā cilvēki ir mācījušies attālināti. Ja tas ir jau pieaugušā vecumā un ja cilvēks jau ir nodarbināts, tad viņam ir motivācija un viņš spēj šīs attālinātās mācības apgūt, un tur nav nekādu kvalitātes zudumu.
Tikpat svarīga ir arī pieejamība digitālajiem materiāliem, un to pasniegšanas veids arī ir būtisks labam rezultātam. Tur ir gan plusi, gan mīnusi. Attālinātās mācības ļoti ceļ digitālās prasmes, un tā ir laba iespēja tās uzlabot un papildināt. Vienīgais ir skarbākas situācijas, kad nav pieejamības kā tādas vai rodas digitālā plaisa.
Tad gluži nevarētu apgalvot, ka tiem, kas mācās tālmācībā vai tagad ilgstoši mācījušies attālināti, ka viņiem būtu tāds kā zīmogs uzlikts, ka viņi darba tirgū būs nevērtīgāki?
Nē, tā mēs nevarētu apgalvot, jo, ja potenciālajam darbiniekam ir motivācija, tad tieši otrādi – šīs attālinātās mācības un digitālā pieeja nojauc valstu robežas, un ir iespējas tikt pie augsta līmeņa, kvalitatīviem materiāliem piekļūt, protams, ja ir motivācija. Ja motivācijas nav, tad droši vien arī digitālais nepalīdzēs. Tāpēc šeit ir svarīgi, ar kādu nolūku un motivāciju cilvēks ķeras pie šīm mācībām un kāds ir viņa plāns.
Ja mēs runājam par skolas vecumu, tad tur ir svarīgi, kurā vecuma posmā tas notiek un cik cilvēkam vai jaunietim ir šīs mācīšanās spējas attālinātā veidā pašam to veikt bez vadīta procesa.
Tātad galvenais tomēr ir tā motivācija un pieejamība materiāliem. No darba devēju skatupunkta pašam faktam nav nozīmes?
Tieši tā! Jā, vispārējā izglītībā – tur arī aizvien vairāk ir populāras tālmācības vidusskolas, un mēs apzināmies, ka cilvēki nav visi vienādi. Viens ir ļoti motivēts un pašorganizēts gan jaunietis, gan pieaudzis cilvēks. Tāpēc šeit ir svarīgi, kāda ir personība, kādi ir viņa paradumi, un mēs nevaram pateikt, ka tālmācību noteikti nē. Tā mēs nevaram apgalvot.
KONTEKSTS:
Covid-19 pandēmijas apstākļos, mācoties attālināti, aizritēja lielākā daļa pērnā mācību gada. Arī šogad kovida dēļ ne visi zināšanas varēja apgūt klātienē. Tas ietekmējis jauniešu zināšanu kvalitāti profesionālajā izglītībā, jo apgūt pavāra, automehāniķa vai galdnieka profesiju attālināti ir teju neiespējami.
