No pasaulē saražotās cilvēku patēriņam paredzētās pārtikas aptuveni trešā daļa aiziet zudībā – tas ir vairāk nekā viens miljards tonnu gadā. Šādu visai skaudru statistiku apkopojusi Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Runa šajā gadījumā ir ne tikai par veikalu plauktos un pircēju šķīvjos nonākušo, taču neapēsto, bet arī zaudējumiem, kas radušies pārtikas produktu novākšanas, ražošanas un transportēšanas laikā. Pēdējā problēma vairāk raksturīga attīstības valstīs, bet pirmā - vidēju un augstu ienākumu valstīm, kur lielu lomu spēlē patērētāju uzvedība.
Eiropas Savienībā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni 90 miljoni tonnu pārtikas, kas naudas izteiksmē nozīmē 143 miljardu eiro zaudējumus.
ES izvirzījusi mērķi veikalu un patērētāju izmestās pārtikas daudzumu uz vienu iedzīvotāju samazināt par pusi līdz 2030. gadam. Tiek apspriesti veidi, kā to darīt efektīvāk, lai neradītu pārtikas drošības riskus.
Katru gadu apmēram piektā daļa pārtikas, ko ražo Eiropā, nonāk atkritumos, to šomēnes intervijā Latvijas Radio norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība"), kura darbojas EP Vides komitejā. Kā daļu no iemesliem viņa minēja dažkārt nepamatoti stingras prasības pret pārtikas pārstrādātājiem, ražotājiem, patērētāju paradumus.
"Man šķiet pilnīgi neloģiski, ka laba pārtika tiek izmesta atkritumos. Kaut vai, piemēram, apzīmējumu "derīgs līdz" ļoti bieži varētu aizstāt ar "ieteicams līdz". Tieši tāpat šos produktus var pārdot kaut vai par pazeminātām cenām, pārdot tiem iedzīvotājiem, kuriem ir mazāki ienākumi, vai atdot labdarībai. Te ir jāmeklē konkrēti risinājumi. Es pašlaik pētu Vācijas pieredzi, jo Vācija ļoti nopietni ir ķērusies klāt šai problēmai," teica Vaidere.
Vācijas valdība šogad rosināja pētīt tādu risinājumu iespējas kā "viedais iepakojums", kurā varētu tikt izmantotas krāsas, kas norādītu, vai produkts joprojām ēdams vai derīguma termiņš beidzies.
Uzņēmumi aicināti brīvprātīgi spert tādus soļus kā piegādes ķēžu smalkāka noregulēšana, sabiedriskajā ēdināšanā atbilstošu porciju pasniegšana.
Bet Francijā kopš 2016. gada ir likums, kas lielveikaliem aizliedz atkritumos izmest vēl ēdamu pārtiku. Tiem uzlikts pienākums sadarboties ar organizācijām, kurām šo ēdienu ziedot labdarībai. Par katru pārkāpumu veikalam var uzlikt 3750 eiro naudassodu. Likumā noteikti arī konkrēti produkti, kurus var un kurus nevar ziedot, pienākot derīguma termiņam. Likums gan attiecas tikai uz veikaliem, kuru platība ir vismaz 400 kvadrātmetri.
Francijas valdības aprēķini liecina, ka valstī ik gadu tiek zaudēti 10 miljoni tonnu pārtikas, zaudējumi – 12 līdz 20 miljardi eiro.
16. oktobrī Francija atzīmēja nacionālo dienu cīņai pret pārtikas atkritumiem. Parīzes piepilsētas Korbevuā padomes loceklis un vides aktīvists Arašs Derambaršs, viens no likuma iniciatoriem, nacionālās dienas priekšvakarā kopā ar tiesu izpildītāju inspicēja lielveikalu ķēžu veikalus. Derambaršs atklāja vismaz divus gadījumus, kad likums nav ievērots.
"Mazumtirgotāji par to vairs nevar strīdēties, viņiem ir jāpakļaujas likumam. Visi uzņēmumi, kas ievēro šo likumu, būs mūsu sabiedrotie. Bet tie uzņēmumi, kas neievēro, būs mūsu pretinieki, un mēs viņus piespiedīsim rīkoties," paziņoja Derambaršs.
Arī Latvijā šovasar stājās spēkā grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kur ierakstīta atļauja produktus pēc derīguma termiņa "ieteicams līdz" izplatīt ziedošanai.
"Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros noteiktas produktu grupas, izplatīšanas veidi un kārtība, kā arī laika posmi, kādos pārtika, kas marķēta ar šo norādi, pēc derīguma termiņa ir izplatāma ziedošanai.
Šobrīd šie noteikumi gan attiecas tikai uz fasētu pārtiku, un neattiecas uz zīdaiņu pārtiku un mazu bērnu pārtiku. Tā ir izņemta ārā, un nav atļauts to ziedot pēc derīguma termiņa,"
stāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare.
Tagad Latvijā pārtiku, kurai beidzies "ieteicams līdz" termiņš, var ziedot gan ražotāji, gan lielveikali, taču - atšķirībā no Francijas - tas ir brīvprātīgi.
