„Vai mēs katrs ikdienā jau izjūtam, vai katrs valsts iedzīvotājs izjūt šo rezultātu, tad droši vien ir jāatbild, ka nē. Jo makro rādītājus katrs iedzīvotājs tomēr neizjūt tiešā veidā, bet vairāk tomēr tā - cik veiksmīgi viņam ir veidojusies dzīves apkārtējā telpa: vai ir izdevies iegūt labu darbu, vai šajā darbā maksā pietiekami labu samaksu. Kā zināms, tie dati, kas raksturo mūsu dzīves kvalitāti un mūsu dzīves sociālos aspektus, nav tik pozitīvi, un ir liela daļa iedzīvotāju, kam tas tik tieši nav sajūtams. Ja runā kopumā par rādītājiem, tad šobrīd nevar uzvaroši teikt, ka visa krīze ir (..) Varbūt tas, kas pirmskrīzes līmenī ir sasniegts, tas notiek stabili, pozitīvi, bet vēl ir daudz veicamā un darāmā, lai šos līmeņus sasniegtu,” - atzina Žīgure.
Pārvaldes vadītāja norādīja, ka pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nesasniedza pirmskrīzes līmeni un patlaban ir grūti prognozēt, vai tas izdosies šajā gadā. Žīgure gan lēsa, šogad Latvijas ekonomikas pieaugums varētu sasniegt ekonomistu prognozētos 4%.
Jau vēstījām, ka Latvijas IKP pērn sasniedzis 15,5 miljardus latu, kas ir par 5,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati No lielākajām nozarēm mazāka izaugsme pērn vērojama tirdzniecībā un transportā, lielāka - apstrādes rūpniecībā. Pērn pirmo reizi pēc krīzes izaugsmi piedzīvojis arī būvniecības sektors, kas gan joprojām ir 2003.gada līmenī.
