ĪSUMĀ:
- Pavasarī veselības apdrošināšanā klientiem izmaksāts par 20% līdz 40% mazāks atlīdzību apjoms nekā 2019. gadā.
- Asociācija: Dažās nozarēs uzņēmēji nepirka vai pat lauza polises.
- Privātpersonu segments ir vien 1%, bet tajā aug interese par apdrošināšanu.
- Medicīnas pakalpojumu cenas kāpj par 5% līdz 10 %.
- Apdrošinātājs: Cenu kāpums ir objektīvs.
- Šobrīd apdrošināšanas kompānijai atlīdzību kritums ir mazāks nekā pavasarī. Ieņēmumi apdrošināšanas kompānijām kopumā pērn nav būtiski kritušies.
Pandēmijas ietekme redzama arī veselības apdrošināšanas jomā. Pirmā Covid-19 uzliesmojuma laikā – pavasara mēnešos veselības apdrošināšanā klientiem izmaksāts par 20% līdz 40% mazāks atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2019. gadu. Tiesa gan, situācija izlīdzinājusies rudens sākumā.
“Es domāju, pagājušais gads veselības apdrošinātājiem ir bijis izaicinājumu pilns. Gan divi Covid-19 viļņi, gan attiecīgi medicīnas personāla trūkumus un medicīnisko pakalpojumu izcenojumu kāpums atsevišķās pozīcijās un atsevišķiem ārstiem, kā arī atsevišķās ģeogrāfiskajās vietās Latvijā, īpaši ārpus Rīgas,” atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
“Tāpat ietekmēja klientu maksātspēja jeb vēlme ļoti ietaupīt uz šo veselības apdrošināšanu. Apdrošinātāji tika spiesti no divām pusēm – medicīnas iestādes cēla cenas, bet klienti mēģina ietaupīt šajā situācijā,” norādīja Abāšins.
Veselības apdrošināšanu 99% gadījumu Latvijā iegādājas juridiskas personas jeb darba devēji saviem darbiniekiem, stāstīja Abāšins.
Viņš stāstīja, ka ir nozares, kur polises pat tika lauztas un klienti vairs tās neiegādājās, piemēram, ja viesnīcas aizvērtas, tad darba devēji mēģina ietaupīt uz polišu rēķina, šajā segmentā ir neliels kritums.
Tajā pašā laikā tajā 1% tirgus, ko iegādājas paši cilvēki un kur apdrošināti aptuveni 2000 personu, gan jūtams liels intereses pieaugums, sacīja Abāšins.
Apdrošinātāja “Compensa Life” pārstāvis Viktors Gustsons norādīja, ka arī patlaban – Covid-19 otrā uzliesmojuma laikā – atlīdzību izmaksā ir kritums, kas, visticamāk, izlīdzināsies pavasarī.
Tāpat Gustsons apstiprina medicīnas pakalpojumu cenu kāpumu un lēš, ka to cenas kāpj par 5% līdz 10 %. Tāpat arī pandēmijas apstākļi un ietekme uz nozari apdrošinātājiem liek būt radošākiem savstarpējā konkurencē, veidojot jaunus piedāvājumus.
Viņš atzina, ka cenu kāpums ir objektīvs, jo medicīnas iestādēm nepieciešams papildu nodrošinājums, maskas, dezinfekcijas līdzekļi un viena manipulācija drošības prasību dēļ arī aizņem vairāk laika un prasa lielākus resursus.
Gustsons prognozēja, ka nākotnē Latvijā aizvien aktuālāka kļūs arī attālināto medicīnas konsultāciju sniegšana.
BTA atlīdzību departamenta vadītājs Kārlis Liepiņš savukārt secina, ka šobrīd apdrošināšanas kompānijai atlīdzību kritums ir mazāks nekā pavasarī.
Viņš stāstīja, ka bija ievērojams kritums pavasarī, kad bija ierobežoti medicīnas pakalpojumi, bet jūlijā–oktobrī situācija izlīdzinājās, iespējams, pēc pakalpojumiem vairāk vērsās cilvēki, kuri tos nevarēja saņemt pavasarī. Šobrīd pakalpojumi nav tik ierobežoti un atlīdzību krituma tendences ir dažādas, kritums ir minimāls 5%–10%, lēsa Liepiņš.
Savukārt ieņēmumi apdrošināšanas kompānijām kopumā pērn nav būtiski kritušies, vērtē asociācija.
