Šādas darbības vidēji Latvijā tiek veiktas no 4500–6500 reizēm mēnesī. Gada sākums bija mierīgs – janvārī un februārī Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) veica apmēram tikpat pirmreizējo reģistrāciju, cik pērn attiecīgā periodā. Kritums sākās no marta, kad Latvijā pirmreizējā reģistrācija samazinājās par 30%, bet aprīlī no jauna Latvijā tika reģistrēts divarpus reizes mazāk transporta līdzekļu nekā iepriekšējā gada aprīlī.
Tikai jūnijā tirgus pamazām atdzīvojās, un no jūlija līdz septembrim transportlīdzekļu pirmreizējā reģistrācijas apjoms bijis tāds pats kā pērn. Savukārt iekšējo tirgu raksturo transporta līdzekļu pašreģistrācija. Šādas darbības Latvijā vidēji mēnesī tiek fiksētas no 15 līdz 19 tūkstošiem. Gads sākās kā ierasts, bet martā samazinājums bija par 14%.
CSDD pārstāve Ieva Bērziņa pastāstīja, ka vissliktākais mēnesis bija aprīlis, kad pārreģistrāciju skaits nokritās par 30%.
"Transporta līdzekļu īpašnieku maiņa iekšēji atdzīvojās no maija. Un no jūnija līdz septembrim darbību skaits bija pat lielāks nekā pagājušajā gadā," stāstīja Bērziņa.
Saistībā ar Covid-19 CSDD nodrošināja pārreģistrāciju attālināti, un aprīlī iespēju izmantoja 20% cilvēku.
Bērziņa norādīja, ka informācija par oktobri vēl nav apkopota, bet jau tagad novērojams, ka direkcijas nodaļās apmeklētāju skaits sarūk. Tas nozīmē, ka cilvēki jau sākuši izvērtēt, ko iegādājas un ko pārreģistrē. Tāpat kā 2008./2009. gada krīzē, arī šobrīd transportlīdzekļu pirmreizējā un pašreģistrācija ir kā indikators. Tā parāda, kas notiek tirgū, kāds ir cilvēku noskaņojums un uzvedība.
