Pirmā protesta akcija pagājušajā nedēļā, kad Daugavpils un Ilūkstes novadu zemnieki bez maksas dalīja iedzīvotājiem pienu, pulcēja gan tos, kuri ar piensaimniecību nenodarbojas, gan vairāk nekā pussimtu piensaimnieku, kas vēlējās tikt saklausīti.
"Nesaņemam naudu par savu darbu, tāpēc arī nākam," saka protesta akcijā sastaptie piensaimnieki Anatolijs Lociks un Romualds Bleiders, norādot - jāmaksā kredīti un rēķinu kaudzes. "Tie 50 miljoni, ko it kā ir iedalījusi Eiropa, tas ir piliens upē, tas vispār nekas nav. Simts eiro uz galviņu. Mums jau nevajag kaut ko sliktu uztaisīt, mums vajag, lai mūs dzird. Tas ir mūsu pēdējais kliedziens. Ko vēl mēs varam izdarīt?"
Šī akcija Daugavpilī bija pirmais zvans ar mierīgu norisi, norāda Daugavpils lauksaimnieku apvienības vadītājs Maigurs Krievāns: "Es teikšu, ka zemnieki ir mierīgi. Bet kādreiz viņi iekarst un riktīgi iet uz priekšu, bet es vienmēr esmu teicis, ka jāiet uz priekšu ar konservatīviem priekšlikumiem, nevajag strebt karstu, jāiet soli pa solim uz priekšu un jāmēģina risināt situāciju."
Taču protesti var pāraugt un jau plašākā līmenī, un tas var notikt, pašiem piensaimniekiem sadarbojoties un kooperējoties.
"Mums ir ļoti vāja kooperācija, tas ir jāatzīst, to atzīst visi. Piensaimniecībā tik tiešām kooperācija ir vāja, nevar salīdzināt, piemēram, kā tas notiek graudu nozarē. Ir vairāki virzieni, kur varbūt vajadzētu apvienoties, vairāk strādāt ar vienu piena pārstrādātāju. Kooperatīvs varētu vairāk ietekmēt tieši cenu, par kuru iepērk. Viens, kas izskanēja - ja nonāks līdz tam, varētu būt arī tā, ka piensaimnieki vienosies un divas vai pat trīs dienas netiks nodots piens piena pārstrādātājiem. Tad jau tiks plānota visas Latvijas akcija. Ceru, ka mūsu piensaimniekus atbalstīs arī pārējie piensaimnieki Latvijas teritorijā," stāsta Daugavpils lauksaimnieku apvienības vadītājs Maigurs Krievāns.
Ja arī šīs aktivitātes nenesīs gaidīto rezultātu, piensaimnieki ir gatavi pat radikālākam solim. "Pats pēdējais - ja mūs nedzirdēs, neieklausīsies, tad tiks bloķēti ceļi, tiks bloķētas robežas, tiks bloķētas galvenās maģistrāles, uzsvars tiks likts tieši uz robežām," saka Maigurs Krievāns.
Lai izietu no piena krīzes, piensaimniekiem ir vairāki priekšlikumi un prasības, tās vēstulē nosūtītas valdībai un Zemkopības ministrijai. "Mēs prasījām simts eiro dotāciju par katru nodoto tonnu piena - neatkarīgi no tā, vai tas ir liels ražotājs vai mazs ražotājs. Kur ņemt šo naudu, tā ir valdības problēma. Eiropā ir iekasētas soda naudas par pārpildītām kvotām, ir arī dažādi citi instrumenti, par ko jādomā, kur naudu ņemt. Nākamā prasība bija Valsts ieņēmumu dienestam, lai nokavējuma nauda būtu atbilstoša mūsu valsts bankas noteiktajiem procentiem - tie ir četri procenti gadā un ne vairāk. Protams, aicinājām arī bankas - tiem zemniekiem, kuriem šodien ir ļoti grūti, ieklausīties un piešķirt tā saucamās kredītu brīvdienas, kas nozīmē atlikt pamatsummas maksājumus, lai ir tikai kredīta procenti. Aicinām valdību iejaukties šajā godīgajā cenu sadalījumā starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju," stāsta Maigurs Krievāns.
"Piena cena patērētājam ir nokritusi par 13 procentiem. Tie ir statistikas dati, bet, ja paskatāmies - ražotājam tie ir 30 procenti. Ja pārstrādātājam paliek grūti, viņš samazina iepirkumu. Ja pārdevējam grūti, viņš paceļ cenu. Ko ražotājam darīt? Likvidēties," viņš uzsver.
Piensaimnieki Latvijā ir sīksti, lopbarība ziemai sagādāta, pagaidām lopu likvidācijas nebūs, taču, ja nozarei netiks sniegts atbalsts, nākamgad var būt saimniecību bankroti, kas sev līdzi nesīs tukšākus laukus, tukšākas skolas un lielāku bezdarbu laukos, saka zemnieki.
