Cilvēku iepirkšanās paradumos pandēmijas ietekme aizvien jūtama, inflācijas sekas vēl gaidāmas

Cilvēku iepirkšanās paradumus ietekmē nu jau divi spēcīgi faktori – Covid-19 pandēmijas laikā iemantotie paradumi un inflācija, kuras dēļ ievērojami pieaugušas arī pārtikas produktu cenas. Iepirkšanās paradumu izmaiņas izjūt mazumtirgotāji.

Cilvēku iepirkšanās paradumus pandēmijas ietekme aizvien jūtama, inflācijas sekas - vēl tikai gaidāmas
00:00 / 05:01
Lejuplādēt

Gandrīz 80% iedzīvotāju šobrīd pieturas pie pēdējo divu gadu laikā jauniegūtajiem pārtikas iegādes un ēšanas paradumiem un tikai 4% plāno atgriezties pie sākotnējās rīcības, tā liecina mazumtirdzniecības tīkla "Maxima Latvija" veiktais pētījums. Uzņēmuma analītikas departamenta direktore Jeļena Popjonoka norādīja, ka ne tikai pandēmijas, bet arī pasaules notikumu ietekmē ir mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. Teju katrs trešais respondents atzinis, ka pēdējā gada laikā sācis iepirkties retāk.

„Neskatoties uz to, ka trešdaļa saka, ka apmeklē veikalus retāk, joprojām mūsu kultūra rāda, ka cilvēki uz veikalu iet ļoti bieži. Deviņi no desmit cilvēkiem apmeklē veikalu vismaz reizi nedēļā. Visdrīzāk pirms pandēmijas tas bija vēl biežāk. Tas nozīmē, ka ir cilvēki, kas veikalu apmeklējuši katru dienu,” pastāstīja Popjonoka.

Cilvēki arī atklājuši – viņi tic, ka, apmeklējot veikalus retāk, ir iespējams ietaupīt naudu. Visbiežāk šādu apgalvojumu pauduši cilvēki vecumā līdz 34 gadiem.

Jeļena Popjonoka to skaidroja ar faktu, ka tieši šajā vecuma grupā tomēr ir daudz cilvēku, kas iegādājas preces impulsīvi: „To mēs redzam, uzdodot arī citus jautājumus, kur cilvēki atzīst, ka pēdējā pusgadā mazāk iegādājas našķus un saldumus. Ja ir kaut kādas papildu preces, ko liek groziņā, tad šis ir tas laiks, kad cilvēki ir gatavi atteikties.”

„Maxima” pētījumā arī secināts, ka pandēmijas paradums veidot pārtikas rezerves un iepirkties e-veikalā ir uz palikšanu. To apliecināja arī mazumtirdzniecības tīkla „Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers, sakot, ka

pandēmijas laika spilgtākā iezīme patiesi ir straujš e-komercijas uzplaukums.

„Ja pandēmijas laikā e-komercija piedzīvoja sprādziena veida izaugsmi, tad tagad izaugsme, ja tā var teikt, ir normāla. Savukārt esošā situācija parāda tendences attiecībā uz dažādām produktu grupām, ko cilvēki, iespējams, vēsturiskas atmiņas dēļ tiecas iepirkt. Pirms kāda laika slavens bija stāsts par sāli. Viss tagad savā ziņā ir normalizējies – gan iepirkumi, gan produktu atlikumi. Lai gan joprojām ir lielas problēmas ar loģistiku, bet ražotāji mēģina pārorientēties no šobrīd slēgtajiem tirgiem,” pastāstīja Šleiers.

Otra vispieprasītākā prece kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ir eļļas. “Rimi” tīklā pēc eļļām pieprasījums palielinājies pat četras reizes.

„Pieejamību pēc eļļas ietekmē arī tas, ka ASV sākusi biodīzeļdegvielā izmantot rapšu eļļu, un tas nozīmē lielu pieprasījumu pēc šī resursa starptautiskajos tirgos un attiecīgi cenu lēcienu. Gan arī loģistikas ķēžu pārrāvumi, gan arī fakts, ka Ukraina kā viena no eļļu eksportētāju valstīm ir daļēji slēgta. Tas viss būtiski ietekmē ražotājus un attiecīgi arī gala produkta cenu. Viss savā ziņā ir saistīts,” skaidroja Šleiers.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka pēdējos mēnešus uzkrājumu temps palēninās un tas nozīmē, ka iedzīvotāji aktīvāk tērē naudu. „Un, protams, arī uzkrājumi aiziet tēriņos, kas lielā mērā ir palielinājušies pieaugušo cenu dēļ. Līdz ar to ir skaidrs, ka tas pagaidām pozitīvi virza ekonomiku, ko mēs redzam pirmajā ceturksnī, gan arī pozitīvi ietekmē valsts budžetu, jo patēriņš aktīvi pilda arī valsts budžetu.

Korekcijas un paraduma maiņas tuvākajā laikā varētu vēl nebūt izteikti redzamas, bet, visticamāk, ka tās aizvien jūtamākas un pamanāmākas būs rudenī un ziemā,

kad diezgan būtisku konkurenci palielinās uz iedzīvotāju tēriņiem pieaugošie rēķini,” sacīja Gašpuitis.

Ekonomists prognozēja, ka, tuvojoties ziemai, cilvēki mazāk patērēs izklaidei un dažādiem atpūtas pasākumiem, jo būs jādomā, kā samaksāt lielos apkures rēķinus. Arī attiecībā uz pārtikas iegādi iepirkšanās paradumi, pēc ekonomista domām, visticamāk, mainīsies.

„Sākotnēji tas varētu izpausties tā, ka cilvēki mazāk ēdīs ārpus mājām, vairāk iegādāsies pārtiku un paši gatavos. Šāda tendence, visticamāk, pastiprināsies. Tā pati loģika atspoguļosies arī pārtikas produktu izvēlē. Respektīvi, cilvēki vairāk patērēs tādus produktus, kas ir mazāk apstrādāti, kam piecenojums ir mazāks,” sacīja Gašpuitis.

Cilvēki mazāk iegādāsies arī dārgākas un ekskluzīvākas pārtikas preces, kas ir vairāk apstrādātas, un ķersies paši pie ēst gatavošanas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti