Ceļu būvnieki gatavojas saspringtai un neierastai sezonai

Šajā vasarā Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās, ka daudzviet būs satiksmes ierobežojumi, jo uz Latvijas ceļiem notiks vērienīgi seguma remonti. Tos izdosies īstenot, jo valdība nolēma ceļu sakārtošanai šogad piešķirt papildu līdzekļus 75 miljonu eiro apjomā. Ar publiskās infrastruktūras attīstības projektiem Covid-19 krīzē iecerēts stimulēt valsts ekonomiku, nodrošināt darbavietas un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Ceļu būvnieki gatavojas saspringtai un neierastai sezonaiLinda Zalāne

    Šī sezona ceļu būvē solās būt īpaši saspringta, jo vien dažos mēnešus būs jāpaspēj īstenot projektus par papildu 75 miljoniem eiro. Šādu summu valdība tikai aprīļa izskaņā nolēma piešķirt ceļu būvei no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Līdz ar to šogad kopējais budžets valsts autoceļiem kopā ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir 325 miljoni eiro. Salīdzinājumam – pagājušā gadā bija par 76 miljoniem eiro mazāks finansējums.

    "Par šiem 75 miljoniem eiro mēs šajā gadā realizēsim 71 objektu.

    61 būs segumu sakārtošanas objekts. Astoņī objekti būs tilti, un divi būs satiksmes drošības uzlabošanas projekti. Kopumā mēs plānojam, ka par šiem līdzekļiem mēs sakārtosim nepilnus 600 km valsts autoceļus," īsi šogad veicamo darbu apjomu iezīmē Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Lielākoties šajā gadā ceļus remontēs uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Iespaidīgais darbu apjoms un termiņš liek strādāt īpaši ātri.

    "Mūsu lielākais izaicinājums, ka šie līdzekļi ir no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un to izmantošanas termiņš ir līdz šī gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka mums ir jāpaspēj uztaisīt gan iepirkumu procedūra, gan arī ņemot vērā, ka būvdarbu sezona ir salīdzinoši īsa, tad jāpaspēj arī šos projektus realizēt. Tāpēc mēs vairāk koncentrējamies uz seguma atjaunošanas darbiem, kas varbūt nav ar tik lielu intervenci, nav tik fundamentāli, bet ir vairāk koncentrēti uz ceļa virskārtas atjaunošanu," saka Lange.

    LVC vadītājs stāsta, ka ir veikta tirgus izpēte, lai apjaustu, vai Latvijas būvkompānijām būs pieejami tik daudz resursu, lai projektus īstenotu.

    "Nozare mums ir apliecinājusi, ka spēs šos darbus izpildīt. Un vēl vairāk. Mums ir arī signāli no nozares, kas teic, ka iepriekš bija plānojuši augustā sākt atlaist savus darbiniekus, bet, pateicoties šiem papildu līdzekļiem, būs tieši otrādi. Tātad būs nepieciešams darbaspēks, būs nepieciešami darbinieki, un varēs veiksmīgi šos darbus šajā gadā realizēt," skaidro Lange.

    Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsver, ka nozarei, protams, ir iekšējas rezerves, bet tai ir vajadzīga stabilitāte, lai varētu savlaicīgi sagatavoties. "Es ceru, ka nozare tiks galā ar šo sarežģīto uzdevumu, bet tai būs jāiespringst. Iznāk jocīgi. Pagājušā gada beigās tad, kad tika pieņemts budžets, tad valsts pasūtījumu un pašvaldību pasūtījumu portfelis tiek samazināts par 30-40% un tagad pēkšņi, tad, kad ir sākusies sezona, kad uzņēmumi jau atkal ir sakomplektējuši savus cilvēkus, atlaiduši cilvēkus... Pagājušā gada beigās no nozaru uzņēmumiem aizgāja 980 cilvēki sakarā ar to, ka nebija darba un nebija, kur pielietot. Tagad tie cilvēki atkal ir jāmeklē rokā, un to nozare, protams, darīs," pauž Bērziņš.

    Tāpat straujais pasūtījuma apjoma pieaugums, jau sākoties sezonai, var sekmēt arī izejmateriālu cenu kāpumu.

    "Ja pērk kaut kādus materiālus ziemas sezonā, kad, piemēram, transporta izmaksas ir lētas, tad tos var nopirkt par vienu trešdaļu lētāk nekā tad, ja pēkšņi sezonas laikā vajag, un tad kuģi un viss pārējais transports ir [izmaksās] aptuveni par 30% augšā. Otra lieta, protams, ietekmē bitumena un degvielas cenas. Šobrīd tās ir ļoti labvēlīgas visu šo darbu veikšanai, jo cenas ir lejā. Bet cik ilgi tās stāvēs lejā? Vai tās nostāvēs lejā trīs mēnešus, piecus mēnešus vai varbūt tikai mēnesi? Vai neiznāks tā, ka uzņēmumiem būs jānosola un tenderī jāuzņemas saistības un pēc tam, pieņemsim, tās cenas var būt augšā. To mēs nezinām neviens. To nezina ne uzņēmumi, ne pats pasūtītājs," skaidro Bērziņš.

    Viņaprāt, tāpēc ir svarīgi, kā valsts pasūtītājs - ''Latvijas Valsts ceļi'' – mēģinās ar konkursa noteikumiem līdzsvarot cenu svārstības, kādas varētu vidējā termiņā, 3-5 mēnešos, rasties. Arī pasūtītāja pārstāvis Jānis Lange uzsver, ka šobrīd cenas sarukušas, bet grūti prognozēt – uz cik ilgu laiku:

    "Tas, ko mēs novērojam pēdējā laikā, ka vidēji iepirkumu cena samazinās līdz pat 20%. Protams, tirgus apstākļus neviens nav atcēlis un tajā brīdī, kad tiek papildus objekti palaisti tirgū, tad, iespējams, tas varētu atstāt kādu ietekmi, bet to mēs vērtēsim."

    Lange pauž cerību, ka izdosies iekļauties plānotajās projekta izmaksās, jo, viņaprāt, tas, cik veiksmīgi izdosies realizēt 75 miljonus eiro, lielā mērā ir nozares reputācijas jautājums. "Ja mēs spējam to izdarīt efektīvi, ātri un par samērīgām cenām, tad tas varētu būt priekšnosacījums, lai arī nākotnē varētu paļauties uz nozari un tādā veidā sildīt ekonomiku," norāda Lange.

    Bērziņš akcentē, ka šī sezona ceļu būvē būs visnotaļ nestandarta un neierasta.

    "Ceļinieki ir ļoti nopietni cilvēki un viņi ar visiem jautājumiem tika galā un tiks galā, un, ja izdodas visus ieplānotos darbus izdarīt, tad faktiski Latvijas valsts melnie ceļi varētu iegūt apmēram 600 km sakārtotu, asfaltētu ceļu. Tādu, kas vienus 30 gadus nav redzējuši nekādus remontus. Kas, protams, valsts ekonomikai un kopumā ekonomikas sildīšanai būtu ļoti veselīgi.”

    Latvijā ceļu un tiltu būvniecībā darbojas vairāk nekā simts uzņēmumu un ir pārstāvētas sešas dažādas valstis. Viens no tirgus līderiem ir AS “A.C.B.” uzņēmumu grupa, un tās operatīvais vadītājs Armands Sviķis atzīst, ka šajā sezonā gatavojas sava veida sprintam, bet nenoliedz, ka papildu finansējums ceļu būvei bija ļoti nepieciešams.

    "Ņemot vērā, ka pagājušā gadā vēl tika realizēta Eiropas struktūrfondu nauda, kas šogad tika samazināta diezgan līdzīgā summā," tā Sviķis. Līdz ar to papildu līdzekļi ceļu būvei nodrošina to, ka nevajag krasi samazināt darbinieku skaitu.

    “Mēs varam noturēt vismaz tos pašus apjomus darbos un, skatoties uz nākotnes projektiem, izskatās, ka tā kapacitāte būs ļoti nepieciešama. Ja mēs šobrīd to likvidēsim, tai skaitā arī inženiertehnisko sastāvu, tad pēc tam to atjaunot būs ļoti grūti. Līdz ar to šī nauda būtībā ir ļoti svarīga. Par šo naudu arī tika runāts budžeta pieņemšanas, izstrādes gaitā, bet to toreiz neakceptēja, bet šobrīd, jā, tā ir noderīga," norāda Sviķis.

    Viņa pārstāvētajā uzņēmumā darbaspēka resursu pietiek, bet kopējā tirgus kapacitāte sarukusi, jo pēdējos gados pazuduši daži spēlētāji. Tomēr kopumā konkurence nozarē ir liela un iepirkumos piedalās vidējo septiņi, astoņi lielie spēlētāji.

    "Šī ir nestandarta situācija, un mēs kā būvnieki pielāgosimies. Bet tradicionāli, normālā gadā būtu loģiski, ka mēs jau oktobrī zinām, ka nauda ir piešķirta un, ka LVC var normāli reaģēt, ka līdz janvārim, februāra beigām lielie objekti jau ir izsolīti un viņi iegūst labāko cenu, un arī tie, kas iegūst pasūtījumus, var laicīgi saplānot, vienoties par materiālu piegādēm, nav nekāda stresa un tā tālāk, un tā tālāk," saka Sviķis.

    Viņaprāt, kopumā “Latvijas Valsts ceļi” ar papildu finansējuma apgūšanu strādā pareizā virzienā

    un arī būvnieki ir gatavi ātri reaģēt uz konkursiem un projektu izpildījumu. Tomēr valsts ceļu sakārtošanā nepieciešams ilgtermiņa plāns, kas labvēlīgi ietekmētu būvniecības izmaksas. Arī Andris Bērziņš pauž, ka ikgadējais budžets, kas tiek atvēlēts ceļu būvei, ir par mazu un valstij trūkst ilgtermiņa plāna.

    "Ministrijas cilvēkiem patīk saukt kopējos skaitļus, jo tad izklausās, ka tas ir tā vairāk un nopietnāk. Kaut gan tur ir arī tā sadaļa, kas aiziet pašvaldību dotācijās, tur ir tā sadaļa, kas aiziet ''Latvijas Autoceļu uzturētājam''. Tur ir tā sadaļa, kas aiziet pašas VAS "Latvijas Valsts ceļu'' uzturēšanai. Ja no tā lielā skaitļa paņem nost, cik tad ir tas, kas aiziet tieši aiziet kapitāla ieguldījumos, tad tā summa iznāk 130-140 miljoni eiro gadā. Tie aprēķini, ko ''Latvijas Valsts ceļi'' un pati Satiksmes ministrija pauž: ka vajadzētu apmēram 380 – 400 miljonus eiro gadā  desmit gadus no vietas, tad pa desmit gadiem mēs aptuveni tos ceļus sakārtotu. Tādā stāvoklī, lai nebūtu kauns no ārzemniekiem un arī pašiem būtu prieks braukt," norāda Bērziņš.

    Šajā nedēļā “Latvijas Valsts ceļi” izsludinās pirmās publiskā iepirkuma procedūras, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pie līgumiem ar būvniekiem un jūnija beigās varētu sākt ceļu būves projektu realizēšanu par papildus piešķirtajiem 75 miljoniem eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti