Pagājušajā gadā katrs ceturtais Valsts darba inspekcijas pieķertais nelegāli nodarbinātais strādāja būvniecībā. Arī šogad būvniecība inspekcijai ir raisījusi visvairāk galvas sāpju. Astoņos mēnešos inspekcija ir pieķērusi aptuveni 200 nelegāli nodarbināto būvniecībā, kas gan ir mazāk nekā pagājušajā gadā, kad inspekcija konstatēja gandrīz 400 nelegālo celtnieku.
Pamatojoties uz Eiropas būvniecības nozares sociālo partneru pētījumu, Latvijas Būvnieku asociācija ierosina ieviest elektroniskās identifikācijas kartes celtniekiem. Par šādas sistēmas ieguvumiem stāsta Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs: “Tie galvenie secinājumi ir tādi, ka šis instruments ir ļoti labs gan kvalitātes celšanā, gan darba drošības celšanā, gan konkurences vides sakārtošanā, gan būvniecības procesa caurskatāmībā. Noteikti arī ēnu ekonomikas samazināšanā.”
Grīnberga redzējumā elektronisko karšu sistēma ir jāuztur būvniecības nozares organizācijām - Latvijas Celtnieku arodbiedrībai un paša pārstāvētajai Latvijas Būvnieku asociācijai, taču jāiesaista ir arī valsts, pirmkārt, lai sakārtotu likumdošanu.
Kas tieši un kā kartes varētu izsniegt, to Grīnbergs vēl nestāstīja. “Es negribētu šobrīd runāt par detaļām precīzi, kā tas būs pie mums, jo šobrīd mēs to vīziju ieskicējam, un detaļas ir vēl jāpārdomā un jāizstrādā. Bet tas galvenais koncepts ir tāds, ka būvniecības objektā neatrodas neviena persona, kurai nebūtu identifikācijas kartes,” norāda Būvnieku asociācijas prezidents.
“Tas ir ļoti, ļoti svarīgi, ka pati nozare nāk ar tādu iniciatīvu, un to nevajadzētu noniecināt,” tā par būvnieku iniciatīvu atzinību pauž Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Viņš elektroniskajās kartēs redz iespēju sakārtot nozari.
Jau šobrīd celtniekiem būvlaukumos ir jābūt identifikācijas kartēm, taču padarot tās elektroniskas, būvniekus būtu vieglāk kontrolēt.
“Viņa būtu viennozīmīgi modernāka. Mēs runājam par elektroniskām ID kartēm, kurās tas tehniskais risinājums var būt tāds vai savādāks, bet no šīs kartes spētu šo informāciju vairāk nolasīt. Ka tiešām ir modelis, kad ienākot būvlaukumā visiem ir šīs ID kartes, kas apliecina, ka darbinieks, kas veic betonēšanas darbus, ir betonētājs - viņam ir kvalifikācija. Viņš ir apguvis riskus par betonēšanu, viņš zina, ar kādu risku viņš ir apdraudēts, zina, kā no viņiem izsargāties. Viņš ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, mēs zinām, ka viņš ir sācis darbu astoņos no rīta. Visa šī informācija tur parādās. Tas ir tas ideālais modelis, kas varbūt būs pēc gadiem trīs četriem pieciem,” skaidro Lūsis.
Valsts darba inspekcijas direktors uzsver, sistēmas ieviešanai būtu vajadzīgi vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kā arī būtu jāmeklē finansējums. Tādēļ līdz elektronisko karšu ieviešanai būs jāgaida. Kā vienu no naudas avotiem Renārs Lūsis redz Eiropas Savienības struktūrfondus.
