Sadaļas Sadaļas

Ceļā uz «start-up» likumu – jaunuzņēmumiem leiputrijas nebūs

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kurš jau ir ceļā uz Saeimu, būs vien neliels solis uzņēmējdarbības vides sakārtošanas virzienā, ņemot vērā šā brīža tendences pasaulē un arī Latvijā. Iecerētā palīdzība ir būtiska, taču ne tik liela, lai par to būtu jāsatraucas esošajiem uzņēmumiem, kuri jau pauduši satraukumu par jaunuzņēmumu jeb "start-up" uzņēmumu potenciālo prioritatīvo statusu attiecībā pret citiem mazajiem uzņēmumiem  Lai saņemtu iecerēto atbalstu, "start-up" uzņēmumam ir jāveic grūts un sarežģīts ceļš.

 

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir tapis, sadarbojoties valsts iestādēm un Latvijas Startup asociācijai, kas tika nodibināta 2016. gada februārī. Pusgada laikā no tās dibināšanas brīža biedru ir kļuvis uz pusi vairāk. Asociācijas vadītāja Jekaterina Novicka atzīst, ka nu jau ir nācies arī dažiem interesentiem atteikt:

“Mēs koncentrējamies uz "start-up" uzņemšanu, jo ir noteikta proporcija - vismaz 70% biedru ir jābūt jaunuzņēmumiem.

Tas ir svarīgi, lai mēs varētu sniegt kvalificēta eksperta viedokli par dažādiem jautājumiem. To veido iekšējā kompetence, kas ir mūsu biedri.” "Start-up" uzņēmumu vēlmi iesaistīties Novicka skaidro ar "start-up" jautājumu aktualizēšanu īstajā brīdī, kad gan valsts struktūras, gan sabiedrība bija gatava par to runāt.

Neskatoties uz aktivitātēm, pagaidām nevienu iesākto darbu vēl nav izdevies pilnībā pabeigt. Arī Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir starprezultāts: “Mūsuprāt, tas ir dzīvotspējīgs un labs sākums, lai izmēģinātu darbu ar "start-up" uzņēmumiem valstiskā līmenī. Tikai tā mēs varam iegūtu kvantitatīvus rezultātus, uz ko varēsim tālāk balstīt konkrētus uzlabojumus.

Tas ir atspēriena punkts nākotnes attīstībai, taču nevēlos apgalvot, ka nemainīgam šim likumam būtu jāpaliek gadiem,” saka Novicka.

Striktas likuma normas regulēs statusa pieejamību

Strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums

Strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums ir Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību pirmajos 5 savas saimnieciskās darbības gados, ražojot, attīstot un pārdodot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtīu. Vienlaikus uzņēmums ir apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju pirmajos saimnieciskās darbības gados, piesaistot liela apjoma riska kapitāla investīcijas. Sākotnēji netiek gūta peļņa.

Jaunais likums paredz no pirmā acu uzmetiena diezgan vilinošus labumus, taču, ja tas tiks pieņemts esošajā redakcijā, "start-up" uzņēmumam būs krietni jāpacīnās, lai pie šiem labumiem tiktu. Pirmkārt, tam būs jāpierāda savas biznesa idejas dzīvotspēja ar jau piesaistītu investīciju no kvalificēta riska kapitāla investora vismaz 30 000 eiro apmērā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā. Otrkārt, uzņēmums nevarēs būt vairāk nekā piecus gadus vecs no brīža, kad tas reģistrēts komercreģistrā. Turklāt tam visā savas pastāvēšanas laikā ir jāveic komercdarbība, un ieņēmumi nedrīkstēs pārsniegt 5 000 000 eiro pirmajos piecos pastāvēšanas gados un 200 000 eiro - pirmajos divos pastāvēšanas gados. Treškārt, visai uzņēmuma peļņai ir jābūt novirzītai tikai tā attīstībai, nevis dividenžu izmaksai. Ceturtkārt, uzņēmums nedrīkstēs būt reorganizēts, vertikāli integrēts vai līdzdarboties citā kapitālsabiedrībā. Šim visam uzskaitījumam tiek pievienotas inovatīva uzņēmuma pazīmes, kas ir diezgan augsta latiņa. Proti, lai "start-up" uzņēmums pretendētu uz atvieglojumiem, tam būs jāatbilst vēl vienam no šādiem kritērijiem:

  • jāpieder vai vismaz jābūt pieteikumam inovatīva produkta īpašumtiesībām;
  • vismaz 70% darbinieku būs jābūt ar maģistra vai doktora grādu;
  • uzņēmumam pētniecībai un attīstībai būs jānovirza vismaz 50% izdevumu no reģistrēšanas brīža.

Jaunuzņēmuma statuss ar pieeju atbalsta programmām tiks piešķirts uz vienu gadu. To var piešķirt atkārtoti, taču arī viss iepriekšminētais tad būs jāpierāda atkārtoti.

Svarīgākie labumi, ko saņems jaunuzņēmuma statusu ieguvušais – fiksēts maksājums par darba ņēmēju divu minimālo mēnešalgu apmērā un atbalsts augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek maksāts fiksētais maksājums. Tāpat taksācijas gadā, kad tiek izmantota atbalsta programma, jaunuzņēmuma darba ņēmējs ir tiesīgs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un tam piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi apmērā līdz pat 100%. Saskaņā ar EM Arvila Ašeradena konceptuālo ziņojumu “Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem”, lielāko daļu investīciju uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā veido darbaspēka izmaksas. Ja investors iegulda strauji augošā uzņēmumā, tad tiešā veidā gandrīz puse no investīcijām ir jānomaksā nodokļos, un attiecīgi šāds nosacījums apgrūtina investoru piesaisti.

Ja nodarbinātā speciālista alga pārsniedz 4050 euro mēnesī, jaunuzņēmumam papildus ir jāmaksā solidaritātes nodoklis. Vienlaikus, ja tiek veikts fiksētais maksājums, tad ne mazāk kā 10% no starpības starp darba ņēmēja algotā darbā aprēķinātajiem bruto ienākumu algas aprēķinātā obligāto iemaksu objekta un fiksētā maksājuma objekta darba ņēmējam ar darba devēja starpniecību ir pienākums iemaksāt privātajā brīvprātīgajā pensiju 3. līmenī. 

Paredzēts, ka pieteikumu jaunuzņēmuma statusam izskatīs īpaši izveidota Jaunuzņēmuma uzraudzības komisija. EM ir atbildīga par tās sastāvu un darbības nolikuma apstiprināšanu. Informācija par jaunuzņēmuma statusu ieguvušajiem uzņēmumiem būs publiski pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā. Tur būs pieejams arī kvalificēto riska kapitālu reģistrs – investoru saraksts, kurus arī būs apstiprinājusi komisija un kas līdz ar to būs tiesīgi piešķirt investīcijas.

Uzņēmums, kas investīciju saņems, varēs pretendēt uz jaunuzņēmuma statusu tikai tad, ja investors būs iekļauts riska kapitāla investoru sarakstā.

Simtiem “nē” līdz, iespējams, vienam “jā”

No malas patiešām viss izskatās saldi un labi – milzīgi skaitļi, investīcijas, nodokļu atlaides. Taču to, cik smags darbs patiesībā slēpjas aiz naudas un līdz ar to arī īpašā statusa iegūšanas, zina stāstīt tikai tie, kas paši piedalījušies cīņā par to. Ernests Štāls ir viens no "start-up" vides celmlaužiem Latvijā, kurš izbaudījis gan veiksmes brīžus, gan neveiksmes. Vasaras sākumā viņš atgriezās no Somijas akseleratora “Startup Sauna” ar 100 000 eiro investīcijām kabatā, lai turpinātu darbu pie sava mārketinga risinājuma – rīka “Dripit.io”.

“Pirmssēklas (no pāris tūkstošiem līdz pāris 10 tūkstošu) un sēklas (daži desmiti līdz pāris simti tūkstošu) finansējumu ir īpaši grūti piesaistīt, jo šajā sektorā darbojas mazie investīciju fondi un biznesa eņģeļi, kuri investē savu naudu.

Šajā stadijā jaunuzņēmums ir pāris cilvēki, kuriem mēdz būt tikai ideja, varbūt neliels prototips un bieži vien tam nav neviena klientu. Ir augsts risks, un lēmums ir vairāk emocionāls.

Jaunuzņēmumam ir jāspēj pārliecināt, ka viņš un komanda ir īstie, kas atrisinās konkrēto problēmu konkrētajam tirgum. Ir jāuzklausa ļoti daudzi “nē” un jābūt neatlaidīgam, līdz beidzot atrodi, ja atrodi, to investoru, kurš piekrīt riskēt. Vēlākos raundos jau ir institucionālie investori, kas investē pensiju fondu un banku kapitālu, un lēmums ir vairāk racionāls. Savukārt uzņēmumam ir jau produkts, nokomplektēta komanda, kaut kāda klientu bāze un līdz ar to arī ir mazāks risks.

Latvijā mums vēl nav izveidojusies agrīno investīciju kultūra un bieži vien no uzņēmēja jau agrīnā stadijā tiek sagaidīts, ka viņš būs ticis tālāk par tikai ideju vai prototipu.

Skandināvijā un Lielbritānijā biznesa vide ir vecāka un investori ir gatavi investēt idejās ar augstāku risku. Bieži vien tas tiek darīts mazajiem investoriem apvienojoties sindikātos - investoru grupās, kuras veic mazas investīcijas daudzos "start-up" uzņēmumos. Tādējādi ir iespējams diversificēt risku,” par investīciju piesaistes specifiku stāsta Štāls. Tas nozīmē, ka tieši sākotnējā posmā, kad investīcijas ir tik ļoti nepieciešamas, ir arī ļoti sarežģīti tās iegūt.

Vēl viena no bažām, kas izskanējusi jaunuzņēmumu sakarā, ir fakts, ka jau tā trūkstošie, piemēram, IT speciālisti pametīs lielos uzņēmumus un dosies dibināt savus "start-up" uzņēmumus vai pievienosies jau esošajām jaunajām komandām. Novicka šādu pieņēmumu noraida: “Mēs ceram, ka tādi gadījumi būs, taču es nedomāju, ka tas notiks tādā daudzumā, lai radītu haosu un strauji mainītos darbaspēka proporcija. Ne katrs cilvēks ir gatavs atteikties no stabilas un labi atalgotas darbavietas. Īpaši, ja darbinieka kvalifikācija ir augsta. Riskēt un pateikt ģimenei - es tagad pelnīšu mazāk. Iespējams, pēc pusgada saņemšu investīcijas. Ar tām, iespējams, izdzīvošu aptuveni gadu, un vispār es nezinu, kas būs tālāk... Tie cilvēki, kam ir jādibina "start-up" uzņēmumi, to arī izdarīs. Ekonomikai tas būs tikai ieguvums, ja divi darbinieki aizies no saviem algotajiem darbiem un uztaisīs tāda mēroga uzņēmumu kā “Mikrotik”.”

Tam piekrīt arī "Funderful" rīka izstrādātājs Raimonds Kulbergs. Funderful ir rīks, kas palīdz universitātēm pārvaldīt absolventu ziedošanas kampaņas. Šī uzņēmuma komanda pavisam nesen tika pie investīcijām 150 000 eiro apmērā:

“Lai piesaistītu investīcijas kaut cik ievērojama apjomā, grozies kā gribi, bet tam jāvelta vismaz pus gads.

Tas ir laiks, ko nevelti ne klientu piesaistei, ne biznesa attīstībai, turklāt strādā par minimālu atalgojumu,” saka Kulbergs. Cik daudziem uzņēmumiem pietiek pacietības nebeidzami ticēt sev un pārliecināt citus par savas idejas dzīvotspēju? Un darīt to pusgada garumā, iespējams, bez jebkādiem rezultātiem?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt