«Būvnieku karteļa» lieta: vairāki pasūtītāji norādījuši uz vēlamo konkursa iznākumu

Liela daļa no kartelī dalītajiem būvobjektiem ir Rīgas pasūtījumi, piemēram, Mežaparka estrāde, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un VEF Kultūras pils. Visi iepirkumi veikti laikā, kad Rīgas mērs bija Nils Ušakovs no "Saskaņas".

Viņš par Konkurences padomes lēmumu interviju Latvijas Televīzijai (LTV) atteica, taču rakstiski norādīja, ka par karteli zinājis nav, un pauda nožēlu, ka būvnieku vienošanās dēļ objekti varētu būt sadārdzināti.

Ušakovs teica: "Mans uzdevums kā politiķim un Rīgas domes priekšsēdētājam bija nodrošināt, lai tādi vitāli svarīgi rīdziniekiem objekti kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, VEF vai Ziemeļblāzma tiktu savesti kartībā. Savukārt par visu, kas tālāk bija saistīts ar iepirkumiem vai tāmēm, bija atbildīgi Īpašuma departaments, Īpašuma komiteja un attiecīgās amatpersonas."

Īpašuma departamentu ilgstoši vadījis "Gods kalpot Rīgai" pārstāvis Oļegs Burovs. Viņš otrdien intervijai LTV nepiekrita un aicināja zvanīt rīt.

Ir arī pasūtītāju loma

Mežaparka estrādes gadījumā Konkurences padome norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstītajās būvnieku sarunās redzama arī pasūtītāja loma. Piemēram, vārdā nenosaukts pasūtītājs esot būvniekiem norādījis, ka būtu labi, ja konkursā uzvarētu "Re&Re", savukārt neviens nepieļaušot, ka objekts tiktu SIA "Arčers", kas arī pretendēja uz estrādes celtniecību.

Vēl viens konkurss, kurā pasūtītājs pats karteļa dalībniekiem esot devis norādes par vēlamo iznākumu, ir Rīgas pils rekonstrukcija. Kā 2016. gadā būvnieku sarunās esot teicis SIA "Velve" pārstāvis Māris Martinsons, viņam pasūtītājs norādījis: "Lieciet jebkuru celtnieku, izņemot "Re&Re", un "lai nebūtu Skonto"."

Rīgas pils rekonstrukcijas pasūtītājs bija uzņēmums "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kas solīja Konkurences padomes atklāto rūpīgi izvērtēt.

VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers pauda: "Ja gadījumā izrādīsies, ka kāda uzņēmuma amatpersona vēsturiski ir rīkojusies prettiesiski, mēs noteikti rīkosimies un iesaistīsim tiesībaizsardzības iestādes."

Uzņēmums arī prasīs Konkurences padomei pilnu sarakstu ar iepirkumiem, ko karteļa dalībnieki būvējuši, lai vērtētu iespējas piedzīt zaudējumus.

Konkurences likums paredz, ka karteļa vienošanās gadījumā pārkāpums radījis uzcenojumu par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

"Mēs noteikti kā cietušais reaģēsim šajā situācijā un vērsīsimies pret atbildīgajiem būvniekiem, un, aizstāvot valsts intereses, pieprasīsim zaudējumus, kas ir nodarīti," teica Valkers.

Arī Rīgas domes vadība norāda, ka rīcība no pašvaldības puses būs. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!/Progresīvie") teica: "Viens no iemesliem, kāpēc es šobrīd neko plašāk par to negribētu komentēt, ir tieši tāpēc, ka mēs vēlamies sagatavoties šim procesam, saprast visus juridiskos aspektus, visas nianses un tad attiecīgi rīkoties."

Martinsons īpaši vēlējies Liepājas slimnīcu

Līdz zaudējumu piedziņai, visticamāk, būs jāgaida, kad tiks izskatītas uzņēmumu pārsūdzības.

Iespējams, agrāk prasības celt varētu pret kompāniju "Velve", jo tā vainu ir atzinusi. "Velve" Rīgā būvējusi VEF Kultūras pili, savukārt dārgākais no Konkurences padomes lēmumā pieminētajiem "Velves" objektiem ir Liepājas slimnīca.

Lēmumā aprakstīts, kā bijušais "Velves" līdzīpašnieks Martinsons īpaši uzstājis, ka pēc karteļa veidotā saraksta šis objekts pienākas viņam:

Martinsons: Par Liepāju. Es saku, (**), bija, atceries, saraksts. Vot šitāds. Atceries?
"Skonto būve" bijusī amatpersona: Atceros.
Martinsons: Bija šitas te. Es teicu, man vienīgais objekts, kas interesē, kas bija?
"Skonto būve" bijusī amatpersona: Liepāja.

Liepājas pašvaldība šodien vēl nevarēja pateikt, vai pret slimnīcas būvnieku cels prasību, jo vispirms Konkurences padomes lēmums ir padziļināti jāizpēta. Slimnīca ir viens no lietā iesaistītajiem objektiem, kas būvēts lielākoties par Eiropas Savienības naudu, ko konkurences pārkāpuma dēļ Latvijai var nākties atmaksāt.

Nosauc 77 objektus, kas figurē karteļa lietā