Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP – šie trīs rādītāji pagaidām ir vienīgie, kas iezīmē nākamā gada valsts budžetu.
Otrdien līdz pusdienlaikam visām ministrijām bija dots laiks, lai Finanšu ministrijai (FM) iesniegtu savus neatliekamos pieprasījumus pēc naudas 2016.gada budžetā. Otrdien arī jāsākas spraigākajiem partiju ķīviņiem par budžetu, ko premjere apņēmusies turēt stingros rāmjos, kā dēļ vairākām ministrijām jostas nāksies savilkt ciešāk.
Bez cīņas pie naudas tiek Aizsardzības ministrija
Jauniem plāniem ministrijas nākamā gada valsts budžetā pieprasījušas 580 miljonus eiro. Kā četras galvenās prioritātes nākamā gada valsts budžetā noteiktas iekšējā drošība, ārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe.
"Smagākās cīņas, protams, ir par vēlmju apmierināšanu, jo katrai ministrijai ir savas vēlmes. 500 miljoni eiro, kas ir iesniegti, skaidrs, ka mēs nevarēsim tik daudz sadalīt.
Vispirms apmierināsim šīs četras prioritātes un, protams, mums ir līdzekļi, kas vajadzīgi mazākā apmērā, piemēram, Latvijas simtgades [svinībām]. Tādas mazākas summas, kas nav miljonos mērāmas," teica Straujuma.
Bez cīņas pie papildu 68,5 miljoniem eiro tiks Aizsardzības ministrija (AM), kuras budžets atbilstoši valdības solījumam sasniegs 1,4% no IKP jeb 365 miljonus eiro.
"Budžeta pieaugums primāri tiks novirzīts uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai sabiedroto spēkiem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla skaita palielināšanai, NBS personāla rezerves sistēmas attīstībai. Tāpat arī materiāltehnisko līdzekļu un krājumu rezervju veidošanai, kā arī Zemessardzes pārapbruņošanai," teica AM pārstāvis Kaspars Galkins.
Pagaidām nav zināms, cik lielā mērā un kādām aktivitātēm papildu nauda tiks pārējām prioritārajām jomām – iekšējai drošībai, izglītībai un veselībai.
Pagaidām nav zināms, vai un cik lielā mērā papildu nauda tiks pārējām prioritārajām jomām – iekšējai drošībai, izglītībai un veselībai.
Pagaidām vien zināms, ka šo nozaru ministrijām vismaz atļauts budžetus nesamazināt. Piemēram, Izglītības ministrija gribētu papildu 61 miljonu eiro trim jaunām jomām, klāstīja ministrijas Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons.
Viņš skaidroja, ka tās ir minimālās vajadzības jaunā skolotāju algu modeļa ieviešanai, augstākās izglītības finansēšanas modelim un valsts atbalstam bērnudārziem un „aukļu naudai”.
Pirmās konsultācijas - ar ZZS
FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība") informē, ka otrdien panākta vienošanās, ka tās jomas būs prioritāras. Budžeta sākotnējam uzmetumam sarunās ar premjeri piekritusi ZZS frakcija, ar ko sāktas sarunas par budžetu ar partijām.
Uz slēgto frakcijas sēdi bija uzaicināta FM vadība, bet ZZS frakciju pārstāvēja Ventspils mērs Aivars Lembergs un ZZS valdības ministri: ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, veselības ministrs Guntis Belēvičs, labklājības ministrs Uldis Augulis un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
„Zaļzemniekiem” arī esot padomā vairāki interesanti priekšlikumi gan ieņēmumu vairošanas, gan izdevumu cirpšanas jomā, bet pagaidām tos neizpaudīs.
Straujuma pēc sanāksmes atzina, ka ZZS ir iesniegusi interesantus priekšlikumus, kas ir jāizvērtē.
Līdztekus priekšlikumiem par minimālo algu un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ZZS izteikusi vairākus ierosinājumus saistībā ar iepriekšējos gados pieņemtajām jaunajām politikas iniciatīvām, kurās vajadzētu pārskatīt atsevišķus punktus.
ZZS uzskata, ka iespējamo IIN likmes samazināšanu jāskata kontekstā ar minimālās algas jautājumu. Turklāt, ja samazina IIN likmi, tad būtu jāparedz pienācīga kompensācija pašvaldībām, norādīja Lembergs, kurš to izklāstīja īpaši sagatavotā prezentācijā.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka saruna bijusi interesanta, tomēr detaļas pagaidām neatklās, jo galvenais ir vienoties, kur ko ietaupīt un pamainīt.
"Izanalizējām priekšlikumus, ko varētu dot, lai budžeta norise būtu strauja un raita. Kopmērķis mums ir skaidrs - pieņemt labu budžetu," sacīja Brigmanis.
Viņš minēja vienu piemēru valsts izdevumu samazināšanai – jātiek skaidrībā ar bijušajām Valsts ieņēmumu dienesta ēkām. To uzturēšana arvien prasa valsts naudu. Iespējams, daļu no šiem īpašumiem varētu pārdot.
Tāpat ZZS ieskatā būtu jādomā par iespēju ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai. Šo priekšlikumu Brigmanis pamatoja ar to, ka ir jāsabalansē sabiedrības veselība no vienas puses un pārtikas ražotāju intereses no otras puses.
Kā ziņots, ZZS pārziņā esošās Veselības ministrijas vadītājs Belēvičs piedāvā noteikt akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, bet par to vēl pozīcijas jāsaskaņo ar pašu "zaļzemnieku" pārraudzīto Zemkopības ministriju, ko vada Jānis Dūklavs un Reiznieces-Ozolas vadīto Ekonomikas ministriju.
Par nodokļiem - atsevišķa saruna
Premjere norādīja, ka par budžetu un nodokļiem būs atsevišķa saruna, taču "zaļzemniekiem" esot ļoti interesants piedāvājums.
"Par nodokļiem vēl ir jātiekas un jārunā ar Latvijas Pašvaldību savienību, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. Tas nav tikai IIN jautājums, tur ir jautājums arī par citiem nodokļiem," skaidroja valdības vadītāja.
Līdzīgu viedokli pauda arī FM parlamentārais sekretārs: "Nākamie lielo jautājumu bloki ir pašvaldību budžetu nodrošinājums un IIN [iedzīvotāju ienākuma nodokļa] likmes nesamazināšana. Tā būs liela diskusija ar uzņēmējiem (..) Vispārējā valdības bilancē fiskālā telpa veidojas negatīva - mums ir jāsamazina izdevumi par 96,8 miljoniem eiro.
Un šobrīd tas plāns, kā lielākoties nodrošināt šo samazinājumu, ir atlikt lielos investīciju projektus, par gadu vai vairākiem pārbīdot tos uz priekšu."
Būtiskākās tuvākās sarunas, pēc Ašeradena teiktā, būs par nodokļu slogu – vai to turpināt samazināt atbilstoši plānam par gandrīz procentu trīs gados.
Mēs redzam divas fundamentālas problēmas - Latvijā nodokļu slogs ir viens no mazākajiem Eiropā un pie tā nevar finansēt visas sabiedrības vajadzības, atgādināja FM pārstāvis. Tai pašā laikā, palielinot nodokļus, no ekonomikas tiktu izņemta nauda un ekonomikas attīstība bremzētos, „ un šobrīd mēs neredzam vajadzību pēc tā”, sacīja Ašeradens.
Tomēr partiju diskusijās atsākušās runas par to, ka nodokļu slogu padarīt taisnīgāku pret lielo algu saņēmējiem, jo pašlaik personām, kuru ienākumi nekā 4000 eiro mēnesī, nav jāmaksā sociālās iemaksas no summas, kas pārsniedz 4000 eiro. Šobrīd partijas diskutē par to, ko darīt ar šo situāciju - jo lielāku alga, jo mazāks nodokļu slogs kopumā.
Nodokļu griestu atcelšana ļautu papildus iekasēt ap 40 miljoniem eiro, bet akcīzes nodokļa kāpums budžetā ienestu līdz 20 miljoniem eiro. Vēl 50 miljonus varētu atrast ministrijās, kam tēriņi jāsamazina par trim procentiem. Savukārt, lai samazinātu budžeta izdevumus, valdība arī plāno atlikt nākamā gada lielākos investīciju projektus.
FM bāzes finansējums paredz 7,54 miljardu tēriņus, pieļaujot līdz 1,3% deficītu. Jauno politisko iniciatīvu šajā summā nav.
Kā būtiskākais negatīvais risks Latvijas ekonomikas attīstībai joprojām tiek minēta ģeopolitiskā situācija un iespējama jaunu ierobežojumu noteikšana ES importam Krievijā. Savukārt no iekšējiem riskiem būtiskākie ir pārāk gauss algu kāpums, kas neatbilst produktivitātes pieaugumam, zems kreditēšanas un investīciju līmenis, kā arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, norāda FM.
Otrdien ministrijām jāiesniedz savi neatliekamie pieprasījumus pēc naudas 2016.gada budžetā. Smagākās cīņas, protams, ir par vēlmju apmierināšanu, jo līdz šim tās apkopotas par 580 miljoni eiro. Ir izceltas Iekšlietu, Aizsardzības, Veselības un Izglītības jomas, kurām savus pieprasījumus nāksies apstiprināt vieglāk. Parējām ministrijām var nākties rēķināties gan ar finansējuma atteikumu jaunām iniciatīvām, gan ar 1-5 procentu vērtu bāzes izdevumu samazinājumu. Kā viena no iespējām ir nemainīt mēbeles, datorus un citu ilglietojamu infrastruktūru. Tāpat arī jāsijā investīciju projekti.
Nākamā gada budžetu Saeimai valdība plāno nodot 30. septembrī.
