Rīta intervija

Vai nepieciešama jauna nodokļu reforma? Analizē Inga Pumpure

Rīta intervija

Elīna Pinto: Diasporas likums stiprina aizbraucēju piederības sajūtu Latvijai

Pārvaldnieks Ansis Zeltiņš iepazīstina ar Rīgas brīvostas attīstības plāniem

Brīvostas pārvaldnieks sola: Rīdziniekiem vairs nebūs jāelpo ogļu putekļi

Noslēgumam tuvojas teju desmit gadus ilgušais stāsts par ogļu pārkraušanas termināļu pārcelšanu prom no pilsētas centra. Pirms dažām nedēļām ilgi tapušajā Krievu salas terminālī uzkrauta pirmā ogļu krava, intervijā Latvijas Radio stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Krievu salas termināls tika nodots ekspluatācijā jau pērnā gada nogalē, bet ogļu kraušanu centrā pēc būtības turpinājās līdz pat pagājušajai nedēļai. Kādēļ?

Taisnība, jo tātad šie objekti ir lieli un industriāli un, tā teikt, skaidrs, ka vienā vienā vietā gaismu izslēgt un tanī pašā laikā otrā puse ieslēgt – tā tas īsti nestrādā, tad ir nepieciešams arī kaut kāds pārejas periods. Krievu salas termināļa projekts visā savā krāšņumā tika pabeigts pagājušā gada nogalē, un tika uzsākti darbi, lai pārceltu visu ogļu kraušanas aktivitātes no labā krasta Eksporta ostas rajona uz jaunajiem termināļiem Krievu salā.

Tas ir arī diezgan ievērojams process arī tehnoloģiski attiecībā uz vilcienu kustību, jo Krievu salā ir izbūvēta pilnīgi jauna kravas dzelzceļa stacija. Tā attiecīgi nodrošina termināļa darbību.

Tehnoloģisko iekārtu pieregulēšana un atsevišķos gadījumos arī montāža turpinās paralēli iekraušanas darbiem.

Tad šobrīd kompānijas ir pilnīgi un galīgi pārvākušās uz Krievu salu? Termiņš bija arī 2016. gada beigas, kad jau bijis “Strek” un Rīgas centrālajam terminālim jāsāk strādāt Krievu salā?

Jā, skaidrs, ka projekts ir ievilcies, jā, tas ir fakts – ja ne desmit, tad apmēram astoņus gadus. Bet katrā ziņā tas, ka būvniecība ir pabeigta, kam arī liela daļa varbūt neticēja, katrā ziņā mēs šo darbu paveicām. Un arī būtiskākais projekta sasniedzamais mērķis bija tieši vides aspekts.

Tas bija saistīts ar putošām kravām, šinī gadījumā, konkrēti ar oglēm Eksporta ostā, un arī būtisks elements ir ogļu kravu aizvākšana, attiecīgi pamatapjomu ogļu kravu aizvākšana no labā krasta. Tas ir noticis.

Vismaz tas, kas skar ogļu putekļus, labajā krastā Skanstes ielas rajonā un visā piegulošajā teritorijā – šo putekļu vairāk nebūs.

Tad šovasar mēs neredzēsim nevienu sižetu, nedzirdēsi neviena iedzīvotāju sūdzība par to, ka palodzes ir melnas?

Es nevaru garantēt, ka putekļi pazudīs vispār, jo skaidrs, ka notiek putēšana - ogles nebija vienīgais, kas vispār pilsētā put. Noteikti kaut kādi putekļi pilsētā, vai nu mums tas patīk vai nepatīk, būs.

Bet skaidrs, ka Eksporta ostas rajonā un arī tālāk, virzienā Skanstes ielas rajonā, ogļu putekļu vairs nebūs.

Un, ja būs, tad tie nav no ostas.

Tiem nav nekāda sakara ar mums.

Izskatīju brīvostas darbības rādītājus par 2018. gadu. Un tas, ko nevar nepamanīt, ir liels kritums ķīmiskajām kravām ģenerālkravu sadaļā, arīdzan liels kritums naftas produktiem, sašķidrinātajai gāzei. Kāpēc?

Krities ir pamatapjoms ķīmiskajām beramkravām, tā saucamajiem minerālmēsliem. Ir viens termināls,  ''Riga Fertilizer Terminal'', viņi šo pamatapjomu krauj. Viņu kravu konjunktūrā, protams, kaut kas plūst un arī pamainās.

Pagājušā gadā bija neliels kritums. Bet es teiktu, ka tam nav kaut kāda būtiska nianse tajā, ka kaut kas būtu kravu konjunktūrā mainījies Rīgas ostā. Jo principā šī kravu konjunktūra attiecas uz vienu konkrētu termināli.

Līdzīga situācija ir attiecībā uz sašķidrināto gāzi. Sašķidrinātās gāzes terminālis arī vēsturiski ostā ir viens, ''Latvijas propāna gāzei'' piederošs. Bet es teiktu, ka vispār gāzes īpatsvars ir ļoti niecīgs kopējā kravu konjunktūrā, līdz ar to tas tā var būt.

Naftas produkti ir tā krava Rīgas brīvostā, kas krīt vai ir ar lejupejošu tendenci. Tendence iezīmējas jau vairāku gadu garumā, un tam lielā mērā ir saistība ar ģeopolitiku.

Tas nozīmē, ka principā no Krievijas nākošo lejamkravu faktiski Rīgas brīvostā vairāk nav. Pamata apjoms, kas šeit ir, ir Baltkrievijas izcelsmes kravas. Es domāju, ka tas pamatapjoms apmēram tāds arī paliks. Apjoms, kas nāk no Baltkrievijas, šobrīd saglabāsies, bet cerēt uz to, ka būs kaut kāds būtisks ieguldījums lejamkravu grupā no Rīgas brīvostas – domāju, ka nē, nav nekāda pamata uzskatīt, ka tā būs.

Vēlētos pieskarties vēl vienam jautājumam, proti, pasažieru apkalpošanai. Tas, ko redzu jūsu pašu mājaslapā publiskotajos rādītājos, ir: kruīza kuģu pasažieru skaita sarukums par gandrīz 15% aizvadītajā gadā. Kas tad tur ir noticis?

Kruīzs Baltijas jūrā joprojām turpina pieaugt. Kuģu skaits attiecībā uz kruīza kuģiem tiek plānots apmēram divu gadu perspektīvā uz priekšu.

Un šai ziņā no kuģu skaita viedokļa nekādu kardinālu izmaiņu nav. Atšķirība ir tajā, ka vai nu ir ienākuši kuģi ar mazāku pasažieru skaitu, vai arī mazāk kuģu pēc pasažieru ietilpības. Bet šis jautājums ir tīri kruīzu operatoru segmentā - kādā formātā viņi šos kuģis organizē. Tur nav īsti aspekta, ko osta varētu vai nevarētu šeit darīt.

Tas, pie kā mēs strādājam kopā gan ar tūrisma kompānijām, gan arī ar par pilsētas tūrismu atbildīgajiem cilvēkiem, ir, lai popularizētu Rīgu kā tūrisma kruīzu virzienu, jo šo sadaļu osta viena pati nevar izdarīt.

Jūs teicāt, ka osta neko daudz darīt nevar. Bet vai jūs pašu apmierina stāvoklis Rīgas Pasažieru ostā? Ja mēs paskatāmies vecos plānošanas dokumentus, redzam, ka tur jau sen bija jābūt jaunam terminālim.

Vienkāršā atbilde – nē, neapmierina, bet te atkal jāsadala. Kas attiecas uz kruīzu pasažieru kuģiem, viņiem īsti termināli nevajag. Tas, kur  ir svarīgs pasažieru terminālis kā infrastruktūra un arī kā ēka, ir regulārā prāmju satiksme, “Tallink” līnija, kas ikdienā vadā pasažierus un autotransporta kravas no Rīgas uz Stokholmu. Tur ir nepieciešams šis terminālis, tur ir nepieciešama arī infrastruktūra, lai no kuģa uz termināļa ēku cilvēki normāli nonāktu, nesalīstot vai neapsniegot.

Šai ziņā protams, Rīga ir pelnījusi foršu pasažieru termināli ar foršu ēku. Tā ir viena no niansēm, ko mēs esam ielikuši savā nākamajā desmitgades rīcības plānā. Rīga ir, protams, pelnījusi normālu pasažieru termināli.

Tad pēc 10 gadiem mēs redzēsim jaunu pasažieru termināli Daugavas krastā?

Es domāju, ka ātrāk.

Šajā ziņā droši vien mēģināsim turēt pie vārda. Pats jau pieminējāt arī brīvostas attīstības programmu. Kādu tieši ražošanu un pakalpojumu attīstību jūs grasāties veicināt?

Latvijā visu ostu teritorijas ir tā saucamās brīvās zonas, bet katra ir aizgājusi varbūt nedaudz savā attīstības ceļā. Rīgā un arī Rīgas brīvostas teritorijā faktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi ražojoši uzņēmumi. Ir pāris, kas kaut ko ražo.

Un tas iepriekšējais viedoklis ir bijis tāds, ka principā visai koncentrācijai ir jābūt uz biznesa aktivitātēm, kas ir tiešā veidā saistītas ar kravu pārkraušanu, kravu apstrādi un kravu iekraušanu, izkraušanu no kuģiem ostā.

Tā realitāte šodien, arī skatoties uz visu ģeopolitiku un kravu attīstības tendencēm, es uzskatu, ka ir būtiski censties piesaistīt arī ostas teritorijai ražošanu, kas potenciāli tālāk rada sinerģiju kravu pārvietošanai, kravu attīstībai, tai skaitā konteineriem.

Ir teritorijas, kuras nav tiešā veidā pieguļošas piestātnēm un ūdenim. Šīs teritorijas vairumā gadījumu tiešā veidā kuģu kraušanā izmantot nevar, bet, no brīvās zonas principa vadoties, tas potenciāli rada iespēju izvietot arī vienu vai otru ražotni, kam ir būtiski būt ostā, būtu tuvumā pie ostas.

Ko tad tieši jūs gribētu redzēt, ka tur ražo?

Ir visdažādākās lietas. Kas būtu tāds, teiksim, klasiskā izpratnē un kaut kādā mērā arī notiek, teiksim, ir kokapstrāde. Daļa no kokapstrādes ir tā saucamā pievienotās vērtības radīšana. Piemēram, ir apaļkoks, ir šķelda, kas ir gala produkts, bet ir arī visādi starpprodukti, tai skaitā dažādas impregnācijas, kas šobrīd jau notiek, bet šeit ir papildu spektrs attīstīties.

Teiksim, graudu elevators. Ir iespēja izvietot dažādas sagataves komplektējošām daļām. Pieņemsim, kaut vai sadarbojieties ar tiem pašiem baltkrieviem.

Ir skaidrs, ka pati osta tiešā veidā vai ostas pārvalde nesaistīsies ražošanā. Tas noteikti nav segments.

Klausoties jūsos, arī palasot attīstības programmu, rodas iespaids, ka jūs neesat tādi īpaši optimistiski par to, ka osta spēs būtiski pieaudzēt kravu apjomu un ka atgriezīsies ziedu laiki. Kāda jēga no dzelzceļa elektrifikācijas?

Nē, par elektrifikāciju runājot, ir tā, ka nav alternatīvas. Ir vai nu nedarīt neko, vai nu darīt kaut ko. Osta ir bijusi pirms 800 gadiem, pirms 500 gadiem, pirms 300 gadiem, un noteikti būs vēl vismaz 300 gadus.

Tāpēc osta noteikti ir tas ekonomiski ģenerējošais elements loģistikas ķēdē, kurš neizbēgami pastāvēs. Arī kravu konjuktūras vēsturiski ir mainījušās. Nav jau tā, ka visu laiku viss ir bijis vienādi.

Jautājums varbūt ir par pamatapjomiem un energoresursu kravām, arī tai skaitā no Krievijas. Bet tajā pašā laikā arī bez visām šīm kravām - vai bez šīm konkrētajām kravām - ir virkne segmentu, ir virkne nišas segmentu, kurā mēs spējam būt konkurētspējīgi, kurā termināļi spēj būt konkurētspējīgi.

Vai elektrificēts dzelzceļš palīdzētu ostas konkurētspējai vai nepalīdzētu?

Elektrificēts dzelzceļš - vienmēr nianse ir par maksu. Dzelzceļš kā tāds ir tikai instruments, lai nogādātu kravu no punkta A, uz punktu B, tieši tāpat kā kuģis.

Tāds vai šāds, modernākas vai mazāk moderns – jautājums, protams, ir par to, cik šis pasākums izmaksās. Ja tiek solīts, ka rezultātā loģistikas izmaksas samazināsies, tad tas, protams, ir pozitīvi. Otra būtiskā nianse ir tā, lai šīs elektrificētais dzelzceļš nonāk arī līdz pašai ostai, jo, teiksim, šobrīd pēc plāniem tā gluži nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti