Sarunas starp Eiropas Komisiju un Amerikas Savienoto Valstu prezidenta administrāciju rit jau aptuveni pusotru gadu. Tomēr abi galvenie sarunvedēji publiskos pasākumos joprojām runā vien par mērķiem un vēlmēm, proti, par to, ko viņi gribētu sasniegt.
Zinātāji saka, ka starptautiskās tirdzniecības sarunās tas nav nekas jauns – jebkura vienošanās aizņem diezgan daudz laika.
Savukārt Eiropas Komisijas galvenais sarunvedējs Ignasio Garsija-Bersero vēl piebilst, ka topošā vienošanās starp ASV un Eiropu atšķiras no citiem tirdzniecības līgumiem, jo viens no tās galvenajiem mērķiem ir mazināt ar tirdzniecību saistītās birokrātiskās prasības:
“Tas, ko mēs mēģinām panākt, saskaņojot dažādus noteikumus un prasības, ļoti atšķiras no parastajām tirdzniecības sarunām. Mūsu sarunas par šiem jautājumiem lielā mērā nosaka un vada regulatoru pārstāvji, kuri ir tieši iesaistīti sarunu gaitā. Tas parādās īpaši izteikti, kad runa ir par tik specifiskiem sektoriem kā ķimikālijas, kosmētika, medicīnas iekārtas, automašīnas, zāles, tekstilrūpniecība vai inženierija.”
Viens no tipiskajiem piemēriem, kas kavē tirdzniecību starp Eiropas valstīm un ASV, ir dažādas muitas prasības. To dēļ preču piegāde var tikt pamatīgi kavēta. Un bailēs no šādas kavēšanās darījums var nenotikt nemaz. Ir arī dažādi piemēri, kas skar iepakojuma izmērus, marķējuma prasības vai to, kādā krāsā ir jābūt elektrības vadam.
ASV galvenais sarunvedējs Dens Mallanijs saka, ka tieši šādi jautājumi turpmākajos mēnešos būs ekspertu uzmanības centrā.
“Ja mums izdosies līgumā ietvert tādus nosacījumus, kas mazina birokrātiskās prasības uz robežas preču ievešanai, kas tiek vaļā no papildu nodevām un kavējumiem, kas atvieglo eksportētājiem un importētājiem informācijas sniegšanas kārtību, tad mazo un vidējo uzņēmumu savstarpējās tirdzniecības apjomi paliecināsies milzu ātrumā,” klāsta Mallanijs
Astotā sarunu raunda laikā Briselē gandrīz visas iesaistītās amatpersonas pie katras izdevības atkārtoja, ka nedz patērētāju aizsardzības standarti, nedz vides prasības, nedz darbinieku tiesības no līguma ar Ameriku necietīs. Tomēr, ņemot vērā vienu miljonu parakstu, kas ir savākti pret topošo brīvās tirdzniecības vienošanos, ir skaidrs, ka daudzi Eiropas iedzīvotāji netic politiķu un ierēdņu labajiem nodomiem.
Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma saka, ka Briselei vien eiropiešus pārliecināt neizdosies:
“Mēs vadām sarunas dalībvalstu vārdā. Dalībvalstis ir aicinājušas mūs to darīt. Tādēļ ministriem, vietējā un nacionālā līmeņa vadītājiem, kā arī daudziem citiem ir jāmēģina iesaistīt sabiedrību dialogā. Mēs noteikti darām sava darbu daļu katru dienu, katru stundu. Bet Eiropas Komisija nevar pati tikt galā ar šo uzdevumu.”
Politiķi joprojām cer vienoties par brīvās tirdzniecības līguma uzmetumu līdz šī gada beigām.
