Iepriekš „Financial Times” bija sarēķinājis, ka britu izstāšanās rēķins būs “tikai” 60 miljardi eiro. Brisele gan kategoriski noliedz, ka jebkāda precīza summa būtu jau zināma.
Emocijas starp Londonu un Briseli jau kļūst saspīlētas, lai gan sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES sāksies tikai vairāk nekā pēc mēneša – pēc tam, kad 8.jūnijā Apvienotajā Karalistē būs notikušas vēlēšanas. Vairāki politiķi gan norādījuši, ka tas nav nekas neparasts – pirms sarunām katra puse cenšas “iebiedēt” otru, radīt spiedienu. Tā pagājušajā nedēļā noplūda informācija par to, kādā noskaņojumā notikušās sarunas starp Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru un britu premjeri Terēzu Meju. Brisele izdarīja spiedienu uz Londonu ar savu atklātību, jo britu puse vēlējās, lai izstāšanās sarunas un viss ar tām saistītais notiktu aiz slēgtām durvīm.
„Manuprāt, ES puse būs tik atklāta un caurspīdīga, cik vien iespējams,” sacīja profesors, domnīcas „UK in a Changing Europe” direktors Anands Menons.
„Es domāju, ka viņi ziņos par sarunu gaitu to laikā un neglabās nekādus noslēpumus. Tas, manuprāt, būs šokējoši Lielbritānijas pusei, tāpēc es sagaidu, ka būs informācijas nopludināšanas arī no britu puses,” norādīja Menons.
Summā, ko briti varētu maksāt ES, ir gan budžeta maksājumi, gan palīdzība bēgļiem Turcijā, gan dalība dažādās Eiropas programmās. Tāpēc summas teju dubultošanās britus šokēja. Tomēr Briselē – vairāk nekā divu stundu ilgajā preses konferencē un tehniskajā brīfingā – neviens neatzina, ka šāds aprēķins patiešām eksistē.
„Man ir grūti saprast, kāpēc tur un šeit, ir runas pat kaut kādu sodīšanu, par izstāšanās rēķinu, par „Brexit” rēķinu. Tas tā nav.
Ir saistības, kuras briti ir uzņēmušies, un tās ir jāievēro. Tas ir jautājums par atbildību,” atzīmē „Brexit” galvenais sarunu vedējs no ES puses Mišels Barnjē.
Ne mazāk sarežģīts jautājums par atbildību, protams, ir arī saistībā ar tiem trim miljoniem ES pilsoņu, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē un vairāk nekā miljonu britu, kas dzīvo ES.
Brisele ir paudusi savu redzējumu, ka šiem cilvēkiem jāsaglabā visas tiesības līdz viņu pēdējam elpas vilcienam. Tāpat tam vajadzētu attiekties uz visiem tiem, kas Apvienotajā Karalistē ieradīsies tagad – līdz 2019.gada martam, kad briti izstājas. Bet, kāda būs tieši Londonas nostāja, tas būs zināms tikai tad, kad sāksies sarunas.
Vienlaikus Eiropas Komisija ir pieņēmusi direktīvu priekšlikumus, ar kuriem formāli un praktiski sākt sarunas ar Lielbritāniju par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tie būs jāapstiprina Eiropas Savienības dalībvalstīm samitā, kas notiks 22. maijā.
Eiropas Komisijas priekšlikumi ir saskaņā ar tām politiskajām vadlīnijām, par kurām vienojās Eiropas valstu līderi ārkārtas samitā aizvadītajā nedēļā.
Tostarp tie pieprasa Lielbritānijai pilnībā finansēt tās saistības, kuras tās ir uzņēmusies, vēl esot Eiropas Savienības sastāvā. Sagaidāms, ka par to ar Lielbritāniju būs vislielākais strīds.
Likumu saturs ir cieši saskaņā ar tām politiskajām nostādnēm, par kurām ārkārtas samitā Briselē vēl aizvadītajā sestdienā vienojās dalībvalstu vadītāji.
Eiropas Komisijas priekšlikumi patlaban attiecas uz pirmo sarunu sadaļu ar Lielbritāniju, proti, uz pašu šķiršanās procesu. Vispirms Eiropas Savienībai un Lielbritānijai būs jāatrisina esošās attiecības, un tikai tad varēs runāt par nākotni. Un šīm sarunām Eiropas Komisija publiskos jau citus priekšlikumus.
Direktīvas nosaka kārtību, kādā sarunas notiks par pilsoņu tiesībām, finansēm, ārējām robežām, kas īpaši svarīgs jautājums Īrijai, tirgu un produktiem, kas būs veikalu plauktos dienā pēc izstāšanās, administratīvajiem likumiem, sadarbību ar dalībvalstīm, pārvaldību.
Viens no pirmajiem sarunu tematiem būs pilsoņu tiesību jautājums, no kura atkarīga patlaban ir 4,5 miljonu cilvēku nākotne, kuri dzīvo un strādā abās kanāla pusēs – Lielbritānijā un ES. Taču šo miljonu skaitā nav iekļauti tie cilvēki, kuri kādu laiku ir dzīvojuši Lielbritānijā un ir uzkrājuši, piemēram, pensijas kapitālu. Arī par viņu tiesībām abām pusēm būs jāvienojas. Otrs – Lielbritānijas saistības ES budžetā, vēl nomaksājamā nauda, ko Lielbritānija ir apņēmusies dot, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts.
