20 stropi Imantā
Ar biškopību pilsētā jau 10 gadus nodarbojas Ilze Grava-Niķe. Viņai patlaban Rīgā, Imantas apkaimes privātmāju ielokā, ir aptuveni 20 stropu un vēl citā lauku īpašumā aptuveni 50 bišu saimes. Ilze secinājusi, ka pilsētā medus ienesums parasti ir ātrāk. Savukārt kaimiņi ir pieraduši pie bitēm, un arī sabiedrībā kopumā aizspriedumu pret pilsētas biškopību vairs nav.
“Ar to urbāno biškopību ir tā, ka tās bites ir vairāk jāpieskata. Rīgā es daudz cītīgāk sekoju līdzi, lai viņas nespietotu un kaut kur kaimiņam bēniņos neielien. Un, protams, es cenšos arī tās miermīlīgās sugas vairāk turēt. Cilvēkiem arī pilsētā patīk, lai apkārt ir daba, tas zaļums un arī tā bite, kas ziedā ir ielidojusi. Ar kaimiņiem es te labi sadzīvoju, un man salīdzinoši tālu no kaimiņu robežām tie stropi, bet mēs draudzīgi šeit apkaimē visi sadzīvojam, un kaimiņi, protams, tiek uzcienāti arī ar medu,” pastāstīja Grava-Niķe.
Ilze turpat mājās ar nelielo automātisko sviedi gadā saimniecībā saražo aptuveni 2 tonnas medus. Šogad raža būšot virs vidējās. Biškope arī vērtēja, ka pilsētas saimniecības priekšrocība ir pieejamais tirgus, un pieprasījums Rīgā pēc medus ir gana liels arī šogad.
“Rīgā ir ļoti plaši un ilgstoši pieejami ziedoši augi. Pavasaris sākas ar daudzajiem kokiem. Kļavas, kastaņi, protams, visi dārzi ar ābelēm un plūmēm. Tad ir arī degradētās pilsētas teritorijas, kur zied gan āboliņš, gan vīgrieze un suņuburkšķi lielā daudzumā. Un tagad nāk invazīvās sugas uz rudeni, zeltslotiņas. Savukārt pilsētas centrā ir citādāk, tur ir daudz liepu. Pagājušais man bija tāds vidējs gads, bet šogad, šķiet, būs labs.
Es pagaidām pieprasījuma kritumu neizjūtu, un tas ir tas Rīgas izdevīgums ar piegādēm,” atklāja biškope.
Izmaksu būtiski vairāk, bet cenu ceļ minimāli
Blīdenes pagasta biškopis Jānis Vainovskis pastāstīja, ka pašreiz saimniecībā ievākta aptuveni puse no ierastās medus ražas, bet vēl gaidāms ienesums no viršiem, griķiem un zeltslotiņām. Viņš gan prognozēja, ka saimniecībai šogad raža būs zem vidējās.
Turklāt šogad arī biškopības nozarei netrūkst izaicinājumu energoresursu sadārdzinājuma dēļ. “Piemēram, ja mums ik mēnesi par energoresursu patēriņu bija jāmaksā 350 eiro, tad tagad mums pie ražošanas jāmaksā ap 1000 eiro – žāvēšana, sildīšana, sviešana utt.
Neskatoties uz to, ka mums sadārdzinājums šogad saimniecībā ir 100 līdz 130%, mēs pie produkcijas cenas klāt liksim tikai ap 10%,
jo par pirktspēju mēs neesam pārāk pārliecināti pagaidām, vēl taustāmies. Ja būs liels pieprasījums un medus noliktavas tukšosies, tad medus cena celsies, bet pašreiz medus cena ir minimāla un vairumcena īpaši nav mainījusies no pagājušā gada līmeņa. Ja tagad jau grib pārdot medu, tad tas jādara ar zaudējumiem. Un par investīcijām mēs vispār šobrīd nevaram domāt, lai gan ik gadu kaut kas tāds būtu jādara,” pastāstīja Vainovskis.
Biškopis papildināja, ka problemātiska būs bišu saimju ieziemošana, kas arī ir dārga, bet subsīdijas ir nelielas.
Šogad lielas atšķirības ražās
Latvijas Biškopības biedrības padomes vadītājs Juris Šteiselis vērtēja, ka medus pašizmaksa ir pieaugusi arī degvielas izmaksu dēļ lielajās dravās, kur stropi bieži jāpārvadā.
Viņš norādīja, ka līdz ar vēso pavasari un novēlotu augu ziedēšanu Latvijā kopumā vērojamas lielas atšķirības ražās. “Neskatoties uz to slikto sākumu pavasarī, šogad varbūt tā kopējā raža būs pat nedaudz virs vidējās, savelkot vidējo aritmētisko pa valsti. Medus gan nav pirmās nepieciešamības prece daudziem cilvēkiem, līdz ar to ir grūti prognozēt, kā tā cena medum mainīsies un vai tiešām biškopji varēs cenu atbilstoši inflācijai cenu pacelt, jo vienkārši būs bailes par to, vai cilvēki varēs iegādāties pirmās nepieciešamības preces,” norādīja Šteiselis.
Pieprasījuma izmaiņas gan vairāk varēs vērtēt sezonas noslēgumā mēneša beigās. Biškopības biedrības dati liecina, ka Latvijā patlaban saimnieko aptuveni 3000 biškopju, kuru dravās ir vairāk nekā 100 tūkstoši bišu saimju.
