Atklājot rūpnīcu pierobežā, uzņēmuma vadība vēlējusies pierādīt, ka arī Latgales reģionā iespējams radīt Latvijas ekonomikai būtiskas ražotnes un risināt sociāli ekonomiskas problēmas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš ir pārliecināts, ka šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ, rūpnīca dos nozīmīgu pienesumu arī valsts budžetam.
"Esmu ļoti pateicīgs tiem uzņēmējiem, kas ir radījuši šo infrastruktūru šeit novadā, kas ir ļoti nepieciešama šeit cilvēkem, lai cilvēkiem būtu darbs, lai cilvēki izvēlētos savu dzīvesvietu Latvijā, lai viņi varētu nodrošināt savas ģimenes, bērnus. Katrs uzņēmējs, kas rada darba vietas, manuprāt, ir zelta vērts," norāda Naudiņš.
Uzņēmums jaunās ražotnes izveidei līdz šim ieguldījis aptuveni piecus miljonus eiro un jau šobrīd te strādā 20 vietējie ļaudis.
SIA „Compaqpeat” kūdras ieguves uzraugs Kaspars Ezernieks atklāj, ka tuvākajā laikā plānots palielināt darbinieku skaitu līdz 40, bet pēc tam ražošanu paplašināt vēl vairāk, taču pagaidām attīstību ierobežo kūdras platība.
Kompānijas „Compaqpeat” struktūrvienības un meitas uzņēmumi jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas Latvijā, Igaunijā un Vācijā. Ieceres par kūdras pārstrādes celtniecību Balvu novadā uzņēmuma vadībai bijušas jau kopš laika, kad tika realizēts pirmais projekts Rucavas pagastā.
"Idejas autors, visticamāk, ir mūsu īpašnieks Martena kungs, viņš, kā jau es minēju, pētīja grāmatas ar Latvijas purviem un viņš bija pētījis Latgales reģionu un arī apbraukājis viņus un kaut kā šī vieta viņam bija ļoti iekritusi acīs," skaidro SIA „Compaqpeat” direktora vietniece Ilona Paula.
Dārzkopības substrāta ražotne ir pilnībā automatizēta, plānots, ka pārstrādes apjoms gadā sasniegs 600 tūkstošus kubikmetru produkcijas, kas pārsvarā nonāks vairākās Eiropas valstīs, kur uzņēmums savas pozīcijas jau nostiprinājis. Daļa no saražotā paliks arī vietējam tirgum.
