Par Baltijas valstu enerģētisko izolētību tiek runāts gadiem, tomēr joprojām nav sperti reāli soļi, lai iedarbinātu alternatīvus enerģijas piegādes avotus. Plāni ir vairāki, tomēr to realizācija iestrēgusi gan Baltijas valstu nespējā vienoties, gan birokrātiskos džungļos, norāda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš: „Mēs redzam, ka tie lēmumi kaut kā nevirzās uz priekšu, bet tā – divus uz priekšu, divus atpakaļ…”
Līdz jūnija beigām jāpieņem lēmums, kur īsti būvēs sašķidrinātās gāzes termināli - Somijā vai Igaunijā. Katra valsts deķīti velk uz savu pusi un atdevusi tiesības celtniecības vietu noteikt Eiropas Komisijai un Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu ir piekritis būt par neatkarīgo arbitru. Tomēr Krišjānis Kariņš uzsver, ka vietas izvēlē lielu lomu varētu nospēlēt Latvija, ja vien aktīvi rīkotos.
”Eiropas Komisija diezgan skaidri zina, - ja Latvija iestātos par Igauniju, tad, visdrīzāk, tas arī būtu tas lēmums un tad Komisijai būtu ārējais iemesls kāpēc lemt par labu Igaunijai. It kā abi ekonomiski labi, bet tad Latvija varētu būt tā neitrālā, kas izšķir,” saka Kariņš.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidro, ka Latvija iestājas par ekonomiski pamatotāko projektu un vēlas izvērtēt, cik ātri termināli iespējams uzcelt, kādas būs tā izmaksas. Turklāt Somijā sašķidrinātās gāzes termināli būvēt pieteikusies kompānija, kuras sastāvā ir Krievijas „Gazprom”, no kuras piegādātās gāzes jau tāpat ir atkarīgs Baltijas reģions. Pirms atbalstīt kādu projektu, Latvija vēlas uzzināt visus šos jautājumus un tajā skaitā, kādā veidā Somija plāno atbrīvoties no „Gazprom” dalības projektā.
„No Latvijas puses atbalstās projekts būs tas, kurš ir ātrāk īstenojams, izmaksu ziņa efektīvākais un ļauj Latvijai atvērt savu tirgu. Kāpēc uzsveru izmaksu efektivitāti – lai nebūtu jānonāk pie situācijas, ka Latvijas patērētājiem caur gāzes cenām jāpiemaksā par dārga projekta īstenošanu,” saka Pavļuts.
Krišjānis Kariņš brīdina, ka, nespējot vienoties, Eiropas finansējums enerģētikas projektiem var aiziet gar degunu. „Bet, ja Baltijas valstis un Somija nevar savā starpā kaut kā vienoties, tad pastāv drauds, ka drīzāk tās naudas aizies citām valstīm, kas meklē savus starpvalstu projektus, teiksim Spānija, Francijas un citas.”
Vēl viens sāpju bērns ir Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojums. Arī tā realizācija velkas gadiem. Lietuvas laikraksta Verslo Ziņas ekonomikas korespondents Ritas Staselis gan uzsver, ka projekts ir izkustējies no nāves punkta un vismaz Lietuvas pusē rit pilnā sparā:
„Lietuvas pusē jau ir uzbūvēts transformators, un rudenī sāksies pašas līnijas būvniecība. Arī Polijas pusē visi konkursi ir beigušies un tur arī sāks būvēt. Arī tur visa birokrātiskā procedūra ir beigusies.”
Tomēr ar Polijas pusi nav tik vienkārši. Elektrības savienojuma ceļā ir daudz dabas lieguma teritoriju, kuras dabas aizstāvji nevēlas tik vienkārši atdot. Daudz cerīgāks izskatās elektrības savienojums starp Lietuvu un Zviedriju pa Baltijas jūru. Tur sākti reāli celtniecības darbi un plānots, ka jau 2015.gadā Zviedrijas elektrība plūdīs Baltijas virzienā. Tā kā Zviedrijā elektrība ir divas un reizēm pat piecas reizes lētāka nekā Baltijā, plānots, ka tieši šis savienojums ļautu izlīdzināties elektrības cenām reģionā.
