Viņa noliedza, ka nodokļu reforma radītu haosu vai jucekli, bet ir jārēķinās ar to, ka ir ieviesta pilnīgi jauna sistēma, un ir sarežģītāka nodokļu administrēšana, bet galvenais mērķis bija radīt sistēmu, kas ir labvēlīgāka iedzīvotājiem.
Reformas rezultātā būs sarežģītāk Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un grāmatvežiem, bet svarīgāk, lai iedzīvotāji to ieguvumu sajustu katru mēnesi, sacīja ministre.
Līdz ar nodokļu reformas ieviešanu, pārsniedzot noteiktos gada ienākumu “griestus”, tiek piemērota augstāka ienākuma nodokļa likme. Ja ienākuma griesti pārsniegti, bet lielāka likme netika piemērota, cilvēks var kļūt par nodokļa parādnieku.
Taču ministre mierināja, ka šis risks ir ļoti nelielai daļai strādājošo. Viņa gan sacīja, ka cilvēkiem, kas saņem autoratlīdzības, ir jāseko līdzi, jo var būt situācija, kad gada beigās jāpiemēro augstāka likme.
Ministre sacīja, ka risks kļūt par nodokļu parādnieku var rasties salīdzinošai nelielai strādājošo daļai – aptuveni 4%, kas strādā vairākās darbavietās. Viņiem ministre iesaka aprunāties ar saviem grāmatvežiem, lai noskaidrotu situāciju, pārliecinātos par piemērotajām likmēm un arī atvieglojumiem, kas pienākas.
Reizniece-Ozola uzsvēra, ka nodokļu reforma būs labvēlīgāka iedzīvotājiem, jo, piemēram, iepriekšējā sistēma cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem ļāva saņemt pārmaksātos nodokļus tikai gada beigās, iesniedzot deklarāciju. Un daudzi par to aizmirsa vai nezināja, ka to var darīt, un valsts zināmā mērā “uz tā rēķina iedzīvojās”.
KONTEKSTS:
Pēc Saeimas atbalstītās 2018.gada nodokļu reformas Latvijā ieviesta progresīva IIN likme: algām līdz 20 000 eiro gadā IIN ir 20%, no 20 000 līdz 55 000 eiro – 23%, savukārt algām, kas gadā pārsniegs 55 000 eiro, – 31,4%.
Tāpat ieviests lielāks ar IIN neapliekamais minimums – tas no 115 eiro pieaudzis līdz 200 eiro. Neapliekamais minimums gan pakāpeniski samazinās atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēro ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī 2018.gadā.
