Autopārvadātāji saņem 760 000 latu papildus finansējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Valdība otrdien piešķīra 760 000 latu autopārvadātājiem, lai Vidzemē un Zemgalē līdz gada beigām kursētu autobusi. Bez šīs naudas pārvadātāji draudēja pārtraukt sabiedriskā transporta kustību. Pārtēriņš autopārvadājumu budžetā rodas katru gadu, jo līgumi jau gada sākumā tiek noslēgti par lielāku summu, nekā pieejama budžetā. Satiksmes ministrija sola, ka nākamgad tas vairs neatkārtosies.

Kā gandrīz katru gadu valdība arī otrdien bija spiesta lemt par ārkārtas līdzekļu piešķiršanu autopārvadātājiem. Bez piešķirtajiem 760 000 pārvadātāji draudēja pārtraukt autobusu kustību Vidzemē un Zemgalē. Kā apgalvo Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Pēteris Salkazanovs, pašreiz uzņēmumiem nav pat ar ko samaksāt darbiniekiem algu. „Man jau ir kauns stāvēt jūsu priekšā katru gadu, jo iznāk tā, it kā mēs, pārvadātāji, slikti strādātu. Pārvadātāji savas saistības pilda katru gadu atbilstoši noslēgtajam līgumam. Tajā pašā laikā, finansējuma trūkuma dēļ un, varbūt, arī pasūtītāju neizdarību dēļ mēs nonākam katru gadu šeit, Ministru kabinetā, lūdzēju lomā," uzrunājot ministrus, sacīja Salkazanovs.

Iztrūkumus veidojas tādēļ, ka naudu pārvadātāju atbalstam piešķir valsts. Savukārt līgumus slēdz plānošanas reģioni. Tie, bieži vien, pasūta vairāk maršrutu, nekā ir naudas, ko par tiem samaksāt, skaidroja Pasažieru asociācijas vadītājs.

Šis valdības lēmumus būtībā ir kompromiss, kas nosedz tikai pašu nepieciešamāko, atzina premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība"). „Ir piešķirti līdzekļi šo pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai pēdējiem diviem mēnešiem. Un tad, acīmredzot, beidzot ir jāmaina likums un jānosaka, ka tie, kuri slēdz līgumu, arī to dara atbilstoši piešķirtajam finansējumam, nevis tajā apjomā, kas viņiem ienāk prātā, kas ir pašreizējā situācija," teica Dombrovskis („Vienotība").

Finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība") bija vienīgais ministrs, kurš iebilda pret papildus līdzekļu piešķiršanu sabiedriskā transporta uzņēmumiem Vidzemē un Zemgalē. Pēc Vilka domām, šie reģioni nav spējuši efektīvi saplānot savu budžetu un iztrūkums būtu jāsedz pašvaldībām nevis valstij. „Jo situācija būtiski nemainās. Labā ziņa ir tas, ka daži plānošanas reģioni tomēr ir spējīgi iekļauties nospraustajā budžetā. Citi nav. Bet kopumā, manuprāt, šeit netiek racionāli līdzekļi izmantoti. Daudz jautājumu, uz kuriem īsti nav atbilžu. Diemžēl šī situācija atkārtojas katru gadu," teica finanšu ministrs.

Satiksmes ministrija cer, ka šī ir pēdējā reize, kad valdībai nākas piešķirt papildus līdzekļus pārvadātāju zaudējumu segšanai. Ja Saeimā tiks pieņemti likuma grozījumi, tad jau no nākamā gada visu naudu un līgumus uzraudzīs tikai Autotransporta direkcija, saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss. „Protams, var būt situācija, ka strauji pieaug degvielas cenas vai kādi citi neparedzēti apstākļi. Bet tie būs tiešām neparedzēti apstākļi, nekā apzināti ieprogrammēts lielāks pasūtījums, nekā ir līdzekļi," klāstīja Matīss.

Viņš sola, ka autobusu tīkls būs optimālāks un ciešāk sasaistīts ar dzelzceļu. Tomēr viens ir skaidrs: tagad piešķirtie līdzekļi nesedz gada laikā uzkrātos zaudējumus. Par šo naudu vēl būs asas diskusijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti