ĪSUMĀ:
- Pirms vairākiem gadiem līdzīgā eksperimentā atklājās, ka taksometriem "attin" kilometrus, lai izvairītos no PVN maksāšanas;
- Kļūšana par taksistu nav sarežģīta - nepieciešamas tiesības un licence;
- Tirgū iecienīti ir agregatori, kas strādā ar "Panda" un "Taxify" zīmoliem;
- Taksistiem liela daļa ieņemtās naudas jāatdod atpakaļ zīmola turētājiem;
- Tarifus taksometru firmas var noteikt pašas un izmanto, lai pelnītu ar "no ielas" savāktiem ārzemniekiem;
- Autmašīnas taksometru uzņēmumiem ir turējumos un VID izdodas notvert tikai čaulas kompānijas;
- Valstij, iespējams, paslīd gar degunu miljonos eiro mērāmi nodokļu ieņēmumi.
Arī pirms pāris gadiem - 2015. gadā, kad taksometru jomai "Aizliegtais paņēmiens" pievērsās pirmo reizi - raidījuma žurnālists strādāja par taksistu, atklājot šī biznesa aizkulises. Ar kādiem kādiem nodokļu ieņēmumiem no šīs nozares var lepoties politiķi un atbildīgās iestādes, kas pirms četriem gadiem “Aizliegtajam paņēmienam” solīja šo tirgu sakārtot?
Toreiz raidījums secināja, ka tirgū pastāv divas shēmas - šoferiem oficiāli tika uzskaitīts mazāks darba stundu nekā reāli viņi strādā. Tas nozīmē, ka par viņiem darba devējs veic mazākas sociālās iemaksas. Otra shēma - "skaitītāja attīšana", kā rezultātā valsts nesaņem nekādu pievienotās vērtības nodokli. Šīs shēmas izplatības apmērs bija tik milzīgs, ka vidēji sanāca - viens taksometrs dienā Rīgā oficiāli nobrauc tikai dažus kilometrus, jo visi reālie kilometri bija attīti. Toreiz atklājās, ka ne tikai firmas vērienīgi šmauc valsti, bet arī, ka šoferi apmāna klientus, izmantojot "neredzamas" turbīnas, kuras ieslēdzot, skaitītājs sāk griezties daudz ātrāk. Šādas turbīnas maksā 80 eiro, tiek uztaisītas dienas laikā un tiek pielīmētas pie stūres, kur var tās var ieslēgt un izslēgt ar podziņas nospiešanu.
Saprotot, ka valsts budžetam garām iet miljoni, pēc raidījuma "pamodās" daudzas valsts amatpersonas, kas solīja visām manipulācijām pielikt punktu, bet jomu steigšus sakārtot. Viens no aktīvākajiem tolaik bija tā brīža Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, tagadējais "Jaunās Vienotības" līderis Arvils Ašeradens. Tika rīkotas darba grupas, domāts par izmaiņām. Šādas tādas ir arī notikušas, bet vai taksometru tirgus 2019. gadā ir mainījies?
Operācija "Strādājam par taksistu". 1. daļa. Nodokļi
Pienācis 2019. gads, bet kas ir mainījies? Vai taksometru firmas nodokļos tagad maksā vairāk un shēmas ir izzudušas, kā to solīja politiķi? Lai to noskaidrotu raidījuma žurnālists devās strādāt uz diviem taksometru uzņēmumiem. Tāpat kā pirms pāris gadiem, arī tagad kļūt par taksistu nav grūti. Sludinājumu ir daudz - vajag vien autovadītāja tiesības, kā arī taksista licenci. Šis jaunums ir ieviests kopš 2018. gada vidus.
Lai tādu licenci saņemtu, autovadītāja stāžam jābūt ne mazāk kā trīs gadi, jābūt ne vairāk kā astoņiem soda punktiem un jāzina latviešu valoda vismaz B1 līmenī. Tad jāsamaksā 50 eiro un lieta darīta. Taksometru vadītāju reģistru uztur Autotransporta direkcija un raidījums atzīst - liela jēga tajā nav saskatāma, jo šoferus var pārbaudīt arī pašas privātfirmas. Sekmīgi ieguvis nepieciešamo licenci, raidījuma žurnālists meklē taksometru uzņēmumu, kurā strādāt. Galvenā interese šoreiz saistās ar diviem lieliem, bieži redzamiem zīmoliem, kas Rīgā ir sevišķi iecienīti. Pirmais ir "Panda taxi", bet otrais - "Taxify", kas 2014. gadā vēl nebija pārāk izplatīts, bet nu jau kļuvis ļoti populārs.
Kā galveno vakanču izziņas avotu raidījums izmanto sludinājumu portālu "ss.com". Drīz vien atrodas kāda firma, kas aicina darbā strādāt tieši ar "Panda" zīmolu. Darba pārrunas ar uzņēmuma "Happy Taxi" saimnieku Viktoru un viņa sievu notiek lielveikalā "Zomm" Ķengaragā. Viktors stāsta, ka, strādājot divas dienas, var nopelnī 800 eiro. Viena mašīna ir uz diviem šoferiem, degviela jālej pašam par savu naudu, bet pēc maiņas spēkrats ir jānomazgā un par vienu diennakti firmai jānodot 45 eiro. Pārējais viss paliek pašam taksistam.
"Jūs mums par diennakti dodat 45 eiro, mēs vairāk no jums neprasām - [pat] ne nodokļus. Čeki iet darba plānā. Ja čekos ir 10 eiro, tas nozīmē, ka plāns ir 35. Ja čeki ir, tā nauda, kas atnāk uz banku, to mēs ņemam plānā iekšā. Nauda pēc maiņas jānodod pāriniekam," stāsta Viktors.
Visa pasūtījumu pieņemšana un izpilde notiek caur "Pandas" aplikāciju mobilajā telefonā - katram šoferim tiek piešķirts darba telefons, kurā aplikācija jau ir lejuplādēta un caur to tiek nodoti pasūtījumi. Par aplikācijas izmantošanu ir jāmaksā - vidēji par vienu pasūtījumu - 65 centi. Lai varētu sākt "Pandas" sistēmu izmantot, šoferim atsevišķā kontā jāieskaita 50 eiro kā avanss, no kā tiks atņemta "Pandas" starpniecības nauda par pasūtījumiem.
Raidījums norāda, ka "Panda" šajā gadījumā nodrošina tikai sava zīmola izmantošanu un aplikāciju ar klientu pasūtījumiem. Līdzīgi tas ir arī ar "Taxify", un šos starpniecības uzņēmumus dēvē par agregatoriem. Ne "Pandai", ne "Taxify" savu auto nav, bet braucienus nodrošina firmas, kurām ir savi īpašnieki un kurām ir savas automašīnas. Šajā gadījumā firma ir "Happy Taxi" un tās saimniekis Viktors. Vēl jāatzīmē, ka sava operatora, kas pieņemtu pasūtījumus, šai firmai nemaz nav, un viss notiek tikai caur "Pandu".
Ar raidījuma žurnālistu tika noslēgts arī darba līgums, kurā fiksēta likme 2,65 eiro stundā jeb minimālā. Tas nozīmē, ka ir darba līgums, fiksēta alga un būs pat sociālās iemaksas. Taču vai tiešām tā būs? Skaidrs gan tas, ka šādas darbības notiek tikai tāpēc, lai būtu kārtībā papīri. Ar taksista iespējamiem reāliem ieņēmumiem īsta sakara tam visam nav. Šajā firmā taksista darbā galvenais princips – jo vairāk klientu, jo vairāk paliks pašam taksistam. Pēc dažām dienām žurnālists tiek arī pie auto - 2008. gada "Wolkswagen Touran". Pirmais pārsteigums - uz auto durvīm nav vis firma "Happy Taxi", ar kuru tika slēgts līgums, bet SIA "Home& Gourmet". Savukārt pati automašīna reģistrēta uz privātpersonu Ļubovu Zeltmati.
Kā kļūt par "Taxify" šoferi
Raidījuma žurnālists vēlas kļūt arī par "Taxify" šoferi. Tiek meklēti sludinājumi un drīz vien viesnīcā "Mercure Hotel" tiek norunāta tikšanās. Šoreiz saimnieks būs Vadims, bet firma, kurā jāstrādā, SIA "Macar". Noteikumi šeit lielā mērā līdzīgi kā "Happy Taxi" - ar šoferi tiek noslēgts darba līgums par minimālo algu. Tiek dots auto, degviela jālej pašam, arī jāmazgā automašīna pašam par savu naudu. Tiesa, šeit uz vienu auto tiek meklēts viens šoferis, diennakts naudas norma, kas jāmaksā firmai, ir mazliet zemāka - 40 eiro jeb 280 eiro nedēļā. Šajā gadījumā uzņēmums izmanto "Taxify" agregatoru, nekāda iekārta netiek dota, aplikācija šoferim jāielādē savā telefonā, un vēlāk tiks iedota šofera parole. Jārēķinās, ka "Taxify" starpniecības daļa no katra pasūtījuma ir 18%.
Vadims stāsta, ka uzņēmumam ir 20 automašīnas. Tajās uzstādīta izsekošana un tiek sekots, lai šoferi nepārkāptu ātrumu. "20 - 30km pāri robežai ir ok, nezinu, ja jūs tur uz 70-80km/h braucat, bet, ja sāk uz 150km/h... Nu, ir gadījumi, ka saka: "nē, nē, es neko [nepārkāpu]", pēc tam es tikai skatos "Maponā" 148km/h," tā Vadims. Solītā automašīna ir 2015. gada "Renault Megane Scenic" un Vadims vairākkārt uzsver, ka pret to jāizturas rūpīgi. Vēlams arī, lai braukšanas stils būtu mierīgs.
Norēķinu sistēma šeit komplicētāka - ja daudzi klienti par pakalpojumu izvēlas maksāt ar karti, tādā veidā pārsniedzot pašas firmas dienas normu, tad šofera daļa tiek skaitīta atpakaļ uz viņa kontu.
"Naudiņai, kas ienāk no "Taxify", ir divi veidi. Viņa ienāk mums uz konta un mēs varam pārskaitīt divos veidos, vai nu pārskaitām uz jūsu privāto kontu, bet noņemam 10% sociālo un 13% iedzīvotāju ienākumu nodokli, jo VID to redz. Vai arī otrs variants - mīnus 5% - mēs to izveidojam caur ārvalstīm," stāsta Vadims.
Visa bilance tiek rēķināta reizi nedēļā, un ik trešdienu notiek tikšanās ar saimnieku.
"Es apskatos mašīnu vizuāli, iekšēji, katram gadījumam arī protektoru dziļumu. Tad arī norēķinos ar šoferīšiem. Mašīnu izsniedz pēc pieņemšanas-nodošanas akta, tā kā trešdienās, kad mašīnu skatos, tad arī skatos, vai viņa atbilst pieņemšanas-nodošanas aktam, vai nav tur kādi jauni defekti, skrāpējumi, buktes," saka Vadims. Lai tiktu pie auto, jāatstāj drošības nauda – 70 eiro. Vēl katram šoferim jāiziet kursi, kuru laikā tiek nokārtotas visas formalitātes.
Par kursiem tos dēvēt būtu pārspīlējums - tiek nolasīta lekcija par to, kas ir "Taxify", kam seko pārstāsts par to, kā ar to darboties. Tiek sniegta arī šāda tāda informācija par nodokļiem ar galveno secinājumu - valsts prasa, lai automašīna un vadītājs veido savu SIA vai IK un tad arī maksā nodokli. Par nodokļiem ir jāatbild pašam. Tas ir katra pilsoņa pienākums pašam to darīt, saka Vadims.
Interese strādāt ar "Taxify" agregatoru ir liela. Kopā ar raidījuma žurnālistu uz lekcijām ieradušies vēl kādi 40 cilvēki. Šādas lekcijas notiek trīs reizes nedēļā. Izejot "kursus" un noslēdzot darba līgumu, raidījuma žurnālists tiek pie Vadima solītā auto. Sākotnēji šķiet, ka viss ir kā nākas - "Taxify" zīmols, firma "Macar". Taču, iepazīstoties ar automašīnā atstātiem dokumentiem, izrādās, ka pati automašīna pieder firmai "Valss" un "Macar" ir tikai tās turētājs. Pirms tam šis pats auto kalpojis uzņēmumam "Old Car", bet vēl pirms tam - firmai "Pay & Drive". Visas pārmaiņas notikušas pēdējo divu gadu laikā.
Liela naudas pelnīšana taksistiem nesanāk
Raidījuma žurnālists ķeras pie taksista darba un sāk pārvadāt klientus no viena punkta uz otru. Eksperimenta laikā tiek pārbaudīts arī tas, kā būt par taksistu lidostā, stacijā un vēl arī Vecrīgā. Kopumā ar firmu "Happy Taxi", kas strādā ar "Pandas" agregatoru, eksperimenta taksists nobraukāja vairāk nekā 60 darba stundas, bet ar firmu "Macar" un "Taxify" mazliet mazāk.
Kādreiz tarifi bija regulēti ar noteiktiem to griestiem. Šobrīd nekādu griestu tarifiem nav - brīvais tirgus ļaut tarifu noteikšanu pēc sava prāta, protams, ja kāds klients par tādiem vēlas braukt. Firmas ietvaros tarifu plāni drīkst būt dažādi, bet galvenais - tie visi ir jādeklarē pašvaldībā, kur tiek sniegti pakalpojumi. Rīgā strādājošie taksometri savus tarifus ir deklarējuši Rīgas domē. Tarifu veido trīs parametri – iekāpšana, maksa par kilometru, kā arī maksa par braucienā pavadīto laiku, ko izsaka eiro minūtē. Ja skatās vidējos rādītājus, tad caurmērā par iekāpšanu jāmaksā 2 eiro, tarifs par kilometru ir apmēram 60 centi, savukārt par ceļā pavadīto minūti – apmēram 10 līdz 15 centi.
Piemēram, firma “Mārtiņš Taxi” deklarējusi arī šādu tarifu plānu – iekāpšana 5 eiro, kilometra cena – 2 eiro, bet brauciena minūte – 50 centi. Ja par šādu tarifu brauc no Rīgas lidostas līdz Brīvības piemineklim - tas ir 25 kilometru attālums - un ceļā pavada 20 minūtes, tad rēķinu saņem 70 eiro apmērā. Šādas firmas, ar šādiem tarifiem visbiežāk var satikt lidostā vai Vecrīgas apkārtnē.
Tā arī kāds ārzemnieks sociālajā tīklā "Twitter" paudis dusmas, ka par braucienu no lidostas uz Rīgas centru samaksājis 87 eiro. Lai arī no klienta puses tas nav patīkami, no firmas puses tas ir legāli. Savi tarifu plāni ir ari "Pandas" un "Taxify" agregatoriem, proti, ja klients, izsaucot taksi, lieto šo agregatoru aplikācijas, tad firmai, kas klientu ved, jau jāvadās, piemēram, pēc "Pandas" tarifiem. Pretēji tam, ka firmas savus tarifus cenšas noteikt pēc iespējas lielākus, agregatori tieši otrādāk – diktē uzņēmumiem zemus tarifus.
"Pandas" tarifi ir šādi - par iekāpšanu nulle, par kilometru 50 centi un par minūti – 10 centi. Tādēļ šoferiem ne pārāk patīk braukt pēc "Pandas" vai citu aplikāciju tarifiem, jo tie ir zemi. Tajā pašā laikā šīs aplikācijas lieto klienti. Vienīgais veids, kā firmas var “ieslēgt” savu tarifu, ir tad, ja cilvēks taksī iekāpj no ielas. Tad šoferi ir laimīgi, jo savi tarifi ir lielāki un nereti pavisam lieli. Tā, kārtojot dokumentus "Happy Taxi" grāmatvedībā, kur ieradies arī kāds cits šoferis, raidījuma žurnālists noklausās arī dažus "varoņstāstus". Tā kāds taksists stāstīja, ka viņa automašīnā reiz iekāpis vācietis un aizbraucis no Rīgas uz Salaspili. Galapunktā pārsteigtais vācietis secinājis, ka viņam ir jāmaksā 120 eiro.
Tā gan gadās reti, jo mūsdienās uz ielas cilvēki takšus neķer, bet gan lieto aplikācijas telefonā, vai arī zvana un izsauc automašīnu. Šajā jomā toni diktē minētie agregatori – "Panda", "Taxify", vēl arī klāt nācis "Yandex". Rezultātā automašīnas vadītājs var nopelnīt 40 vai 45 eiro dienā, kurus atdot uzņēmumam. Tad vēl liet benzīnu, mazgāt auto un maksāt starpniekam - agregatoram par izsaukumu. Raidījuma šoferis secina, ka, lai mēnesī varētu nopelnīt 800 uz rokas un vēl nosegt visus pārējos izdevumus, vienā dienā taksistam vajag ieņemt apmēram 130 eiro. Vidējā brauciena cena pēc "Pandas" vai "Taxify" tarifiem ir apmēram 5 eiro. Ja 130 eiro tiek izdalīti ar 5 eiro, rezultāts nozīmē, ka taksistam vajag 26 klientus katru dienu.
Izdevīgākās taksistiem ir piektdienas un sestdienas. Tad notiek dažādas ballītes, cilvēki iedzer un brauc iepirkties. Vēl taksistiem izdevīgi ir darba dienu rīti un darba dienu vakari, kad cilvēki brauc uz un no darba. Arī agros rītos, kad cilvēki dodas uz lidostu, var nopelnīt. Visā pārējā laikā ir diezgan pasauss, īpaši ziemas mēnešos. Taksists Voldemārs ir visai kritisks. "Šeit darba nav un nebūs. Daudzi jau vāc mantiņas un tinas no smilšukastes, jo te darīt nav ko. Tāpēc, ka nereālas naudas kohols savāc. Ja agrāk bija 0,50 vai 0,55 par izsaukumu, šogad ir 0,65. 12% vēl pielika sev klāt. Bet, protams, kurš par šo naudu strādās? Tu iedomājies, man 50 šefam jānoliek, jāuzpilda mašīna, jāsavāc nauda šefam un kaut kas jāatstāj sev. Nu nav jēgas!" tā Voldemārs.
Ar koholu viņš apzīmē ukraini Mihailu Grušulenko, kurš ir "Pandas" zīmola un "Pandas" agregatora saimnieks. "Panda" lielā mērā šobrīd diktē gan braucienu cenas, gan to, cik firmas, kas lieto "Pandu", maksā viņam par starpniecību. Arī eksperimenta taksistam nav pa spēkam nodrošināt 26 klientus dienā. Raidījums gan nav nolēmis pelnīt naudu ar taksometru pārvadājumiem, tādēļ aprobežojas vien ar to, ka maksā par automašīnas izmantošanu - vienai firmai solītos 45 eiro, otrai 40 eiro par dienu. Visbeidzot automašīnas firmām tiek atdotas, bet darba attiecības izbeigtas. Taču vai darba devēji no savas puses ir turējuši dotos solījumus?
Taksists pensiju nesaņems
Pētot, vai "Happy Taxi" - uzņēmums, kurā strādāts tika visilgāk, - ir maksājis sociālās iemaksas, tiek secināts, ka par kopā nostrādājām 64 stundām atbilstoši līgumam sociālajām iemaksām būtu jābūt 59 eiro apmērā. Skatoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datos, no firmas "Happy Taxi" mūsu taksists sociālajās iemaksās ir saņēmis vien 27 eiro.
Tātad vairāk nekā puse no reālajām darba stundām ir izkūpējušas gaisā.
Interesējoties, kādēļ taksometru automašīnas tik bieži mainījušas firmas, raidījums secina, ka tādā veidā var nemaksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN). Šajā ziņā kopš 2014. gada ir notikušas lielas izmaiņas - toreiz galvenā shēma bija skaitītāju attīšana, neuzrādot patiesos nobrauktos kilometrus, kā rezultātā sanāca, ka PVN nav par ko maksāt. Toreiz atbildīgās iestādes ķērās pie problēmas risināšanas, nosakot, ka ir vajadzīgi jauni skaitītāji, kurus attīt atpakaļ tehniski nav tik viegli. Tādēļ tagad populāri ir kļuvuši firmu karuseļi, ar kuriem PVN var nemaksāt teju vēl labāk.
Piemēram, uzņēmums A nodarbojas ar taksometru pakalpojumiem. Savas telefona centrāles tam nav, un tas izmanto "Panda", "Yandex" vai "Taxify" agregatorus. Automašīnu pašam uzņēmumam nav, tās ir turējumā no citām firmām vai privātpersonām, proti - uzņēmums A tās īrē. Mašīnas brauc, taksisti strādā, nauda plūst un no sniegtajiem pakalpojumiem uzņēmumam A jāmaksā valstij 21% PVN. No klienta samaksātajiem 10 eiro valsts budžetā būtu jānonāk 74 centiem. Tomēr uzņēmums šo naudu valstij nepārskaita. Kad VID interesējas par to, kur palikusi valsts daļa, tiek izveidots uzņēmums B, kuras turējumā nonāk visas automašīnas ar to vadītājiem. VID uzņēmumam A uzrēķina nesamaksātos nodokļus, taču no tā ir palikusi pāri vien čaula, valsti atstājot ar garu degunu. Tikmēr uzņēmums B turpina apkalpot klientus caur "Pandas", "Yandex" vai "Taxify" zvanu centrālēm.
Viens no piemēriem, kur šāda shēma varētu būt bijusi īstenota, ir firma "Old Car". Saskaņā ar pēdējiem datiem tā formāli piederēja Agrim Danebergam, bet patiesā labuma guvējs bija Uno Gulbis. Daudziem šī firma ir nezināma, bet saskaņā ar raidījuma rīcībā esošo informāciju, vēl pērn tās turējumā bija apmēram 200 taksometri. Gada beigās firmu apciemoja VID, tika veikts audits un šobrīd uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta. Tomēr automašīnas ar visiem šoferiem ir izšķīdušas pa daudzām citām firmām - SIA "Ami Cab", SIA "Idial", SIA "OB 37", SIA "City Taxi service", SIA "Biroja palīgs", SIA "Aluap" un arī SIA "Macar", kuras turējumā bija auto, ar kuru eksperimenta laikā brauca raidījuma žurnālists.
Visus šos uzņēmumus vieno tas, ka nodokļos tās nav samaksājušas teju ne centa un "Aizliegtais paņēmiens" secina, ka ir paņemts čaulu kompāniju bariņš, uz kurām pārcelt automašīnas. Taksometru firmu karuseli novēro arī kompānija "Optumplus", kas takšos gan uzstāda, gan arī apkalpo skaitītājus. Tie tiek pārrakstīti no vienas firmas uz otru, bet no likuma viedokļa darīt to ir atļauts.
"Mēs nevaram atteikt vienkārša iemesla dēļ, jo viņi ir mūsu klienti. Viņi atbrauc, ir pieteikums, ka to vajag izdarīt, un mēs to darām tā līguma ietvaros, ko mēs esam noslēguši ar šo kompāniju, kad viņi pie mums pirka tos skaitītājus. Un mums tas ir jādara pēc līguma. Nevaram atteikt. Tāpēc mums ir ieraksts, pierakstās vai nu caur internetu vai telefonu, viņi atbrauc un mēs veicam šo darbu," stāsta "Optumplus" valdes priekšsēdētājs Andrejs Ivanovs. Arī viņš pieļauj, ka šādā veidā firma bēg no PVN, bet neko tur nevar darīt.
"Zemākajā tirgus segmentā ienākumu daļu apkopo - kompānija "Taxify", "Yandex" un "Panda". Tēriņus veido pārsvarā pārvadātāji. Tāpēc notiek deformācija starp ienākumiem un izdevumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tarifus uzspiež vai piedāvā tieši šīs trīs kompānijas. Un pārvadātāji no šiem tarifiem nedrīkst novirzīties ne uz vienu, ne otru pusi. Bet, ja šos tarifus ievēro, tad šobrīd vadīt rentablu biznesu, sedzot visu izdevumu daļu, nav iespējams," teica Ivanovs.
Optumplus" valdes priekšsēdētājs uzskata, ka nepieciešams ieviest atbildību agregatoriem par pasūtījumiem.
Ja šīs kompānijas kaut kāda iemesla dēļ nenomaksā nodokļus, viņām ir jāpārtrauc pasūtījumu došana vai pašam par viņiem jānomaksā nodokļi, līdzīgi kā tas ir bankās, kad garantijas devējs nes atbildību, uzskata Ivanovs.
Taksometru firmas valstij nav samaksājušas desmitiem miljonu eiro nodokļos
Mēģinot noskaidrot to, kā politiķiem un atbildīgajām iestādēm ir izdevies sakārtot takšu biznesu pēdējo četru gadu laikā, raidījums salīdzina skaitļus un secina, ka 2014. gadā PVN ienākumi no taksometru biznesa bija 560 tūkstoši eiro, bet 2015. gadā - 515 tūkstoši eiro. Secināms, ka ienākumi nevis palielinājušies, bet pat sarukuši. Lielākie PVN maksātāji kā toreiz, tā arī tagad ir "Red Cab" un "Baltic Taxi" grupa. Pārējie kā īsti neko nemaksāja, tā arī nemaksā.
Noslēgumā raidījums cenšas uzmeklēt "Panda" un "Taxify" vadību, lai noskaidrotu - cik īsti lielus nodokļus Latvijā tie maksā. "Pandas" vadītāju Ukrainas pilsoni Mihailo Grušulenko sameklēt nav nemaz tik viegli. Izrādās, ka "Panda" Latvijā ir mistiska parādība - ne viņiem biroja, ne kāds zina, kur atrodas zvanu centrāle. Saskaņā ar "Aizliegtā paņēmiena" rīcībā esošo informāciju, VID šobrīd tam visam dzen pēdas. Taču - pasaule plaša, Ukraina liela valsts un mūsdienu tehnoloģijas zvanus ļauj pāradresēt kaut vai uz Āfriku. Vienīgais zināmais, ka starpniecības norēķiniem šī kompānija lieto bankām alternatīvo sistēmu "Pay Sera", un nauda plūst, iespējams, uz Igauniju. Savukārt raidījuma taksists, strādājot "Pandā", pārliecinājās, ka virtuāli biznesu koordinē un uzrauga tieši pats Grušulenko. Tas viss rada jautājumus, vai ir pieļaujami, ka pakalpojumus Latvijā sniedz kaut kas, par kuru VID faktiski nezina neko?
Otrs populārais agregators - "Taxify" gan neslēpjas. Tam ir pārstāvniecība Latvijā, arī citās valstīs, bet galvenais birojs un mātes kompānija – Tallinā, Igaunijā, kur "Taxify" arī radies. Starpniecības nauda par pasūtījumiem, kas tiek iekasēta vai nu no firmām, vai no individuālajiem komersantiem, sākumā ceļo uz Igauniju, bet PVN par šo sniegto pakalpojumu atgriežas Latvijā. "Katrā ziņā mēs iestājamies par godīgu, apzinīgu nodokļu nomaksu, paši pagājušajā gadā, ja nemaldos, nomaksājām miljons eiro nodokļos un aicinām arī savus sadarbības partnerus to darīt," skaidroja "Taxify" vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.
Viņš atklāj, ka "Taxify" PVN tiek nomaksāti 800 tūkstoši eiro, kas ir visai liela summa pretstatā tam, ka firmas, kuras izmanto šo agregatoru, nodokļus Latvijā faktiski nemaksā nemaz. Arī "Taxify" vadītājs Latvijā piekrīt, ka nepieciešams atrisināt problēmas nozarē un pauž to, ka uzņēmums ir atvērts prasībām, norādot, ka tām ir jābūt samērīgām.
"Aizliegtais paņēmiens" aplēsis, ka, ja nodokļu nauda tikai no "Taxify" starpniecības sasniedz 800 tūkstošus eiro, daudzo taksometru pārvadājumu uzņēmumu valstij nesamaksātais PVN nav vis trīs vai četri miljoni eiro, bet gan desmitiem miljonu apmērā.
