Dienas ziņas

VARAM un Ikšķiles konflikts nonācis prokuratūrā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kā pasargāt dārzus no aukstuma

Aukstuma postījumi ogulājiem un augļu kokiem būs atkarīgi no sala stipruma un augu veselības

Šogad maija sākums sevi pieteicis ar zemu temperatūru. Dārzkopības institūta vadošie pētnieki uzskata, ka paglābt ziedošos ogulājus un augļu kokus, ja aukstums ieilgtu, visticamāk, neizdošoties, bet postījumus samazināšanai esot vairākas metodes.

Aizvadītais aprīlis bijis ne vien sausākais, bet arī siltākais pēdējo gadu laikā. Dārzkopības institūta pētniece rāda aprikozi, kas uzziedējusi 23. aprīlī un šobrīd jau ir noziedējusi.  Pilnziedā pašlaik ir ķirši un plūmes. “Uz šo laiku citreiz mums vērās tikai pirmie pumpuri. Tagad dažām šķirnēm ir pilnzieds, dažas jau sāk ziedlapiņas birdināt, tā kā ir diezgan pasteigusies daba,” saka Dārzkopības institūta vadošā pētniece Ilze Grāvīte.

Nopietnas salnas Dobelē vēl neesot bijušas, tomēr pēdējo dienu aukstums ziedēšanas trakumu piebremzējis, un neizplaukušie pumpuri tādi pagaidām arī palikuši. Cik stipru aukstumu augļu koki spēs pārciest, atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp koku veselības stāvokļa.

“Tie, kas pagājušajā gadā bagātīgi noražoja un nebija varbūt vainags paveidots, paretināta raža, tiem ir tā pretošanās spēja krietni samazināta. Un līdz ar to ļoti ir atkarīgs no dārza vietas, koku veselības un temperatūras ietekmes kopumā,” skaidro institūta vadošā pētniece.

Izdalīt kādu augļu koku vai ogulāju, kas vairāk pakļauts nosalšanai, ja temperatūra tik tiešām noslīdēs zem -5 grādiem, īsti nevarot. Ja vējš mitēsies, zemākos augus, piemēram, cidonijas, varot mēģināt  no aukstuma pasargāt ar dūmu svecēm vai  gruzdošiem ugunskuriem.

“Nedrīkst būt atklāta liesma. Liesma tikai izdedzina gaisā esošo mitrumu, un aukstums pastiprinās. Tas nozīmē, ka zaru kaudzes ir jānosedz ar lapām, ar sienu, lai dūmo, lai nebūtu šī atklātā liesma,” norāda Grāvīte.

Pasargāt stādījumus no aukstuma varot arī mitra augsne. Ceturtdienas lietus Zemgalē esot vērtējams kā pozitīvs moments, tomēr nepieciešamais mitruma daudzums ar to vēl neesot sasniegts. “Tas nozīmē – ja kāds grib ar ūdens palīdzību kaut ko izdarīt, tas nozīmē salaistīt pa dienu - vakarpusē augsni. Zāli varbūt zemu nopļaut, lai tas siltums turas, bet nekādā gadījumā neaplaistīt  augus,” saka Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.

Tāpat labs palīgs, īpaši mazdārziņos, varot būt arī mulča, salmi  vai agrotīkls. Pētnieki stāsta, ka, ja gaisa temperatūra dažus grādus zem nulles  noslīdēs uz dažām stundām, postījumi būšot niecīgi,

bet, ja  sals augsnes virskārtā tuvosies  -10 grādiem, zaudējumi var sasniegt pat 100%.

Tomēr dobelnieki ir optimisti un cer, ka  pati daba parūpēsies, lai  ziedu krāšņums nepazustu vienā naktī.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti