Otrdien Saeimas Tautsaimniecības komisija sāks izskatīt priekšlikumus, par kuriem nav domstarpību. Pēc divām nedēļām par likumprojektu plānots spriest frakcijās, un pēc tam atkal koalīcijā, kur būs nepieciešama politiskā izšķiršanās par dividenžu sadali, padomju atjaunošanu.
Koalīcija vēlas likumu pieņemt līdz Jāņiem, jo valsts uzņēmumu pārvaldes reforma nepieciešama, lai Latvija varētu iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova skaidroja, ka ir divi politiski jūtīgie jautājumi – par dividenžu izmaksas kārtību un par uzņēmumu padomju atjaunošanu. Šobrīd padomes saglabājas tikai uzņēmumos, kur valstij ir privātie partneri, jo neviens privātais partneris nav piekritis padomes likvidēt. Platonova norādīja, ka Latvija ir arī vienīgā ES valsts, kurā valsts uzņēmumiem nav padomju, un ES valstīs to neuzskata par normālu praksi.
Ekonomikas ministrija piedāvā modeli, kurā iespējamos padomju locekļus varētu piedāvāt centralizētais birojs, un ministrijām savi pārstāvji padomēs būtu jāizvēlas no biroja vienotās datu bāzes.
Ministru prezidenta pienākumu pildītājs, Satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotības”) pastāstīja, ka koalīcija vienojas par nepieciešamību diskutēt par dažiem jautājumiem, taču ir skaidrs, ka likums jāvirza strauji uz priekšu, lai pieņemtu līdz Saeimas vasaras brīvlaikam.
Zaļo u Zemnieku savienība jau paziņoja, ka viņiem nepieciešams laiks, lai ar darba grupas rezultātiem iepazītos, savukārt Nacionālā apvienība atbalsta likumprojektu bez nekādiem būtiskiem iebildumiem.
Reformu partijas frakcijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica savukārt atzina, ka likuma pieņemšanu līdz Jāņiem var aizkavēties, ja koalīcijas partijām būs nepieciešams vairāk laika, lai iepazītos ar konkrētiem priekšlikumiem.
Neatkarīgo deputātu grupas vadītājs Klāvs Olšteins savukārt pastāstīja, ka ir sagatavojis priekšlikumu tomēr neatjaunot uzņēmumu padomes, kuras savulaik likvidētas pēc „Vienotības” ierosinājuma.
Jau ziņots, ka aptuveni pirms gada, neskatoties uz to, ka Ekonomikas ministrijas (EM) virzītās valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas sagatavotie likumprojekti izpelnījušies asus iebildumus, politiķi apņēmušies, lai arī lēnāk nekā iecerēts, reformu virzīt tālāk.Pirmajā lasījumā likumprojekts apstiprināts pērn septembrī, bet deputāti solīja vēl to slīpēt un labot.
Aptuveni pirms diviem gadiem apstiprinātā koncepcija paredz jaunas institūcijas izveidi, kas turpmāk pārraudzīs valstij piederošo uzņēmumu darbu un noteiks tam finanšu mērķus; pretēji līdzšinējai kārtībai, savukārt ministrijas dotu vien uzdevumus atbilstoši nozares prioritātēm. Likuma pieņemšana nozīmētu, ka darbu sāktu arī valsts kapitāldaļu pārvaldības birojs, plānots arī atjaunot padomes.
No padomēm valsts uzņēmumos Latvija atteicās pirms pieciem gadiem, uzticot valsts interešu pārstāvniecību attiecīgo ministriju valsts sekretāriem. Šāda lēmuma rezultātā valsts sekretāriem nācās papildus ikdienas darbam vēl pārraudzīt daudzmiljonu uzņēmumus.
