Ārpus Rīgas

Rēzeknē atvērs Latgalē trešo HIV profilakses punktu

Ārpus Rīgas

VUGD pārstāve Inta Palkavniece par kūlas dedzināšanas laiku

Biškopji atsāk diskusiju par neonikotinoīdu aizliegšanu lauksaimniecībā

Atsāk diskusijas par neonikotinoīdu aizliegšanu, lai pasargātu bites

Atsāktas diskusijas par iespējamu neonikotinoīdu aizliegšanu lauksaimniecībā, lai pasargātu bites. Kaitēkļu atvairīšanas līdzeklis aizliegts jau piecus gadus, bet atsevišķas valstis pieļauj ar neonikotinoīdu kodinātu sēklu izmantošanu pavasarī. Vasaras rapšu audzētāji apliecina, ka citādi konkrēto kultūru nav iespējams izaudzēt. Turklāt aizliegums radīs zaudējumus, jo neesot alternatīvu kultūru.

Dati gan liecina, ka rapšu platības Latvijā pēdējos gados krietni samazinājušās un biškopji pārliecināti, ka ķīmiskais līdzeklis jāaizliedz pilnībā.

Neonikotinoīdi ir ķīmisks līdzeklis, ko lieto lauksaimnieki, lai augus, pārsvarā vasaras rapšus, pasargātu no kaitēkļiem. Eiropas Komisija 2013. gadā ierobežoja bitēm toksisko insekticīdu lietošanu. Tiesa gan, Latvijā un atsevišķās citās valstīs lauksaimnieki arvien neonikotinoīdus var lietot ar speciālām atļaujām. Taču šogad februārī Eiropas Pārtikas drošības iestāde publicēja jaunu novērtējumu, norādot, ka šie pesticīdi apdraud gan savvaļas, gan medus bites. Arī ilggadējs biškopis Jānis Sietiņsons vērtē, ka aizliegums būtu jāpārskata:

''Atmiņā ir palikuši 2013. gada pretargumenti, kāpēc tomēr valstī atļauts lietot šos preparātus, jo zemnieki teica - ja nevarēs izmantot neonikotinoīdu, nāksies lietot citus līdzekļus, kas situāciju pasliktinās vēl vairāk. Manuprāt, tā ir šantāža, kas noveda pie slikta rezultāta. Mums taču jāatceras, ka lauksaimniecība pārsvarā ir pārtikas ražošana, nevis veids, kā masveidā audzēt izejvielas kādai citai rūpnieciskai nozarei.''

Jau piecus gadus, kopš spēkā stājās daļējs neonikotinoīdu aizliegums, Latvijas Zemkopības ministrija katru gadu izsniedz ārkārtas atļaujas ar neonikotinoīdiem kodinātu rapša sēklu izmantošanai konkrētām saimniecībām.

Ministrijas ieskatā kodinātās vasaras rapša sēklas drīkst sēt aprīlī, kamēr uz laukiem vēl nekas nezied,

un tad dabai un bitēm kaitējums nerodoties.

''Eiropas Savienība šo atļauju mums līdz šim ir devusi, katru gadu mēs prasām, un arī uz šo 2018. gadu tas ir akceptēts. Ļoti aktuāli tas ir vasaras rapšu platībām, un tās vispār pa gadiem Latvijā samazinās. 2010. gadā tie bija 43 tūkstoši hektāru, tad 2016. gadā jau tikai 26 tūkstoši hektāru,'' stāsta ministrijas speciāliste Iveta Ozoliņa

Vienlaikus ministrija atzīst, ka vasaras rapši nav lauksaimniecības jomā būtiskākā audzējamā kultūra valstī. Taču citas kultūras svarīgas augu sekas dažādošanai, lai nebūtu tikai graudaugu monokultūru platības. Graudaudzētājs no Rēzeknes puses Pēteris Stanka audzē vasaras rapšus  kā vienu no pamata kultūrām aptuveni 50 hektāros un norāda, ka, izmantojot nekodinātu sēklu, augu noēd kukaiņi un ražu ir neiespējami iegūt. Arī viņam pašam saimniecībā esot bites, un ietekmi uz dravas veselību viņš nenovēro:

''Pret kukaiņiem kodināta sēkla vienkārši aizsargā to rapsi pirmajās fāzēs, kamēr augs sadīgst un tiek līdz pirmajām divām lapiņām. Tajā laikā bites uz rapsi nemaz nemetas, un līdz ziedēšanai tas neaizvelk. Taču bez tās sēklu kodināšanas praktiski izaudzēt vasaras rapsi nav iespējams, jo spradži noēd pa tīro. Ja aizliegs to vielu, tad Austrumlatvijā to kultūru vairs neaudzēs.''

Bioloģisko zemnieku asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis gan spriež, ka tad, ja kādu kultūru nevar izaudzēt bez aizliegta insekticīda, tiem zemniekiem ir jāmeklē alternatīvas. Proti, var izaudzēt arī citas kultūras, neapdraudot dabu.

Bioloģiskie zemnieki ir par pilnīgu aizliegumu, jo patlaban nav arī konkrētu pētījumu par to, vai neonikotinoīdu atliekas ir atrodamas jau izaugušā ziedošā augā, no kura bites ievāc nektāru:

''Mums nepatīk apgalvojums, ka nav iespējams bez neonikotinoīdiem izaudzēt. Jā, ir sarežģīti un problēmas, bet ir alternatīvas – var audzēt vairāk ziemas rapsi. Bioloģiskajā saimniekošanā populārākais, ko izmanto, ir ripsis, jo kukaiņi to augu veģetācijas periodā neaiztiek tik ļoti. Protams, no šī nevar iegūt tādas ražas kā no intensīvajām šķirnēm. Taču ripsis kā augu maiņas kultūraugs ir ļoti nozīmīgs, un to var darīt. Jā, arī biodegvielas ražošanai to nevarēs izaudzēs tādos apjomos, kā rapsi tam izmanto, bet mums ir jāizvēlas.''

Par neonikotinoīdu toksiskumu un ietekmi uz bitēm patlaban norit arī dalībvalstu diskusijas Eiropas Komisijas darba grupā. Sākotnēji šonedēļ bija plānots pat balsojums par priekšlikumu pilnībā aizliegt neonikotinoīdu lietošanu lauksaimniecībā, taču tas atcelts un, iespējams, notiks maijā.

Eiropas Komisija jau pērn sagatavoja priekšlikumu dalībvalstīm lauksaimniecībā aizliegt izmantot neonikotinoīdus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt