ĪSUMĀ:
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sāk kampaņu par finanšu plānošanu.
- Pētījumi liecina – cilvēki aizņemas lietām, kas nav pirmās nepieciešamības.
- Nebanku kredītu nozare sašutusi par kampaņu, pētījumu sauc par nekorektu.
- Ekonomikas ministrija gatavo vēl stingrāku regulējumu nebanku kredītiem.
Aizdevums, kredīts, līzings – visi šie vārdi patiesībā nozīmē „parāds”. Tā norādīts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informatīvās kampaņas „Sauc lietas īstajos vārdos” mājaslapā parads.lv.
“Tu jau sen esi pelnījis auto, bet neesi nopelnījis? Tādēļ ir autoparāds!” - ar šādām sociālajām reklāmām šodien Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsācis izglītošanas akciju “Sauc lietas īstajos vārdos”, aicinot cilvēkus daudz rūpīgāk izsvērt aizņēmuma nepieciešamību.
Patērētājam jāļauj “atdzist”
Ar kampaņu centrs vēlas iedzīvotājus informēt par riskiem, vieglprātīgi izmantojot aizdevumus, it īpaši ātros kredītus, skaidroja centra vadītāja Baiba Vītoliņa.
“Tomēr tas ir satraucoši, ka cilvēki izvēlas ātros kredītus, kas ir jāatmaksā vienā maksājumā, piemēram, parādu segšanai, rēķinu nomaksai, dažādu produktu iegādei, kas nav pirmās nepieciešamības preces, kas liecina par to, ka cilvēkiem tā finanšu pratība ir zema un viņi nezina, kā pareizi izvēlēties kredītu produktus. Iespējams, neapzinās, kurš ir lētāks vai dārgāks,” norādīja Vītoliņa.
Latvijas Universitātes veiktā pētījumā gandrīz 40% respondentu norādījuši, ka ātros kredītus ņēmuši parādu vai rēķinu apmaksai, savukārt 21% kredītu izmantojuši elektronikas preču vai sakaru līdzekļu iegādei un 12% - ceļojumiem. Taču izvēli par labu tieši ātrajiem kredītiem noteicis tas, ka tos ir visvieglāk iegūt un nav jāsniedz paskaidrojumi. To par problēmu uzskata Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs profesors Ivars Austers.
“Tas, ka tu vari 10 – 15 minūšu laikā tikt pie relatīvi lielas naudas summas, tas ilgtermiņā droši vien nav labi. Tur vajadzētu būt droši vien ilgākam laika posmam – kad tu kaut ko pasaki, un tad atgriezies pie tā jautājuma, ka tu apstiprini, ka tu patiešām to gribi. Tev ir jāļauj atdzist,” norādīja Austers.
“Cilvēki kā biežāko iemeslu tam, kāpēc ņem kredītu, norāda, ka tas ir ātri un ērti. Ienākumi ir norādīti kā zems faktors. Tas ir dzīvesveids, prasības pret dzīvesveidu, mums gribas to pašu, bet mēs nevaram to atļauties,” stāstīja Jānis Priede.
Nebanku kreditētāji sašutuši
Tikmēr sašutusi par kampaņu ir ātro kredītu nozari aizstāvošā Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija. Tās padomes priekšsēdētājs un kompānijas „4finance” padomes priekšsēdētājs Gvido Endlers stāstīja, ka asociācija vēlējās līdzdarboties iedzīvotāju izglītošanā, taču pretimnākšanu nav saņēmusi.
Latvijas Universitātes veikto pētījumu Endlers kritizē, jo līdzīgu pētījumi veikusi arī asociācija, un rezultāti atšķīrušies. Piemēram, asociācijas pētījumā ātros kredītus ceļojumiem ņēmuši tikai 3% klientu, nevis 12%.
“Mēs gribētu runāt par kvalitāti. Mēs rīkojamies atbildīgi, izvērtēšanas procesā no 100 cilvēkiem kredītu mēs piešķiram 30. Tas nozīmē, ka 70% mēs kredītu nepiešķiram un šie 70% būtu tie, kuriem jāmāca šī atbildība,” stāstīja Endlers.
Nozarē uzsver – problēmas ar kredīta atmaksu ir tikai 5% aizņēmēju. Tikmēr Universitātes pētījums atklāj, ka problēmas saplānot budžetu kredīta atmaksai ir vairāk nekā 38% aizņēmēju.
Pašu kampaņu Endlers sauc par diskriminējošu.
“Mūsuprāt, tā ir diskriminējoša attiecībā uz nozarēm, jo mēs neredzam absolūti nekādu starpību, vai tā ir nebanku kredītu līnija, vai banku kredītu līnija. Attiecībā par pētījumu [..] šinī brīdī mums rodas iespaids, ka ir paņemts 1000 respondentu, kuri absolūti nav klienti, un uz šo cilvēku atbildēm ir balstīts viss pētījums. Līdz ar to, mūsuprāt, tas ir pilnīgi nekorekts,” sacīja Endlers.
Viens no pētījuma autoriem profesors Jānis Priede atbild, ka no 1000 respondentiem 300 bijuši tādi, kas ir ņēmuši ātros kredītus pēdējo trīs gadu laikā.
“Tā kā tas bija tiešām gan cilvēku viedoklis, kuri nekad nav ņēmuši kredītus, viņiem nav bijusi saskarsme, un arī tie, kas ir ņēmuši. Tā kā par visu mēs esam padomājuši, lai metodoloģija ir tāda, kas reprezentē viedokli kopumā,” skaidroja Priede.
Savukārt uz Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pārmetumiem par to, ka tā nav iesaistīta kampaņā, Vītoliņa atbild, ka centrs izlēmis kampaņu rīkot pats, lai iegūtu patērētāju uzticību. Turklāt neesot nemaz tik vienkārši valsts iestādei kampaņas rīkošanai ņemt finansējumu no komersantiem.
Tomēr Vītoliņa aicina arī nozari izplatīt kampaņas materiālus, lai iesaistītos sabiedrības izglītošanā.
Ministrija atkal gatavo izmaiņas regulējumā
Nebanku aizdevēju kredītportfelis aug. Pagājušā gada sešos mēnešos bankas patēriņa kredītos bija izsniegušas vairāk nekā 300 miljonus eiro, nebanku sektors – vairāk nekā 280 miljonus, to lielākā daļa izsniegta ātrajos kredītos.
Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) sākusi darbu pie jaunām izmaiņām nozares regulējumā.
“Būtiskākās izmaiņas, kas tiek apspriestas, ir par to – no kura brīža kredītu devējiem būtu jāizvērtē dokumenti no kredītņēmēja. Vai tā būtu Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, vai kāds cits dokuments, kas apliecina kredītņēmēja ienākumus. Tas ļautu kredīta devējam, un viņam būtu tāds pienākums, izvērtēt šī cilvēka spēju vēlāk atdot aizdevumu,” stāstīja EM parlamentārais sekretārs (“Vienotība”) Jānis Upenieks.
Šīs izmaiņas plānots pieņemt jau šogad. Līdztekus tiekot domāts arī par daudz stingrākiem ātro kredītu reklāmas ierobežojumiem.
Pašlaik nebanku kreditētājiem jāprasa izziņa par ienākumiem, ja klients vēlas aizņēmumu lielāku par 427 eiro. Aģentūra LETA ziņoja, ka PTAC vēlas šo slieksni pazemināt līdz 200 eiro.
