Patērētāju tiesību sargs: Cilvēkiem «ātrie» kredīti – nereti kā otrais maks

Latvijas iedzīvotāji "ātros" kredītus bieži vien ņem impulsīvi. Tā kā šādus kredītus ir viegli un ātri paņemt, cilvēki tos nereti uztver kā savu "otro maku", to intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" teica Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Latvijas Universitāte (LU) pētījumā "Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā" atklājusi, ka distances jeb "ātros" kredītus Latvijā izmanto trīs galveno iemeslu dēļ, intervijā Latvijas Radio atzina LU profesors, viens no pētījuma autoriem Jānis Priede.

Pirmkārt, zemo depozītu procentu likmju dēļ nauda ir pieejamāka un lētāka. Zemās banku depozītu likmes, kas ir mazākas par inflāciju, neveicina vēlmi krāt, bet gan tērēt.

Iedzīvotāju vēlmi tērēt veicina arī tas, ka ir viegli aizņemties. Iedzīvotāji aizņemas, jo tas ir ātri un ērti.

Turklāt "ātro" kredītu sniegšanas firmas spēcīgi reklamējas.

Treškārt, Latvijā ir zems finanšu pratības līmenis. Saskaņā ar komercbanku un Latvijas Bankas pētījumu aptuveni 40% iedzīvotāju vispār nav nekādu uzkrājumu. Tādējādi liela daļa iedzīvotāju dzīvo tikai šodienai.

PTAC vadītāja LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzīmēja – lai arī latviešiem ir sena gudrība "parāds nav brālis", pētījums liecina, ka daudzi "ātros" kredītus uztver kā savu otro maku nevis kā parādu, aizmirsot, ka aizņemtā nauda ir jāatdod.

Pētījumā konstatēts, ka "ātros" kredītus cilvēki bieži ņem impulsīvi.

Tie, kas aizņemas, nepārdomājot savas iespējas, ir arī lielākā problēma, teica Priede.

Turklāt mazi ienākumi nav arguments nedomāšanai par rītdienu, jo ir cilvēki, kas spēj iekrāt arī no mazām algām, piebilda LU profesors.

Viņš teica, ka nebanku kredītportfelis pieaug ik gadu, tas nozīmē, ka "ātros" kredītus ņem arvien vairāk.

LU pētījums tiks prezentēts trešdien, 7.februārī, kad arī PTAC informēs par informatīvi izglītojošo kampaņu "Atbildīga aizņemšanās – sauc lietas īstajos vārdos!", vēsta LETA.

Pētījums atklāj, ka patērētāju finanšu pratība praksē ir zema – 32% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu veidošanas pieredzes, bet 90% sabiedrības nav gandrīz nekādu zināšanu par ieguldījumiem.

Vienlaikus pētījumā 27% kredītņēmēju atzinuši, ka nav lasījuši kredītsaistību līgumu, teju 30% kavē saistību atmaksu, gandrīz puse pagarina kredīta atmaksas grafiku, bet 39% uzņemas kredītsaistības rēķinu un kredīta maksājumu segšanai.

2 komentāri
hennessya
"... nav uzkrājumu veidošanas pieredzes...." Lai veidotos pieredze, tad jābūt naudai kuru uzkrāt.Parastais latvietis dzīvo no algas līdz algai. Par kādu uzkrāšanas pieredzi var runāt?
Anonīms lietotājs 17833
... un ātrāks kaps
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti